Greizsirdības izpausmju saistība ar pašvērtējumu un attiecību statusu.

Abstract

Darba mērķis Izpētīt greizsirdības izpausmju un pašvērtējuma sakarības ar attiecību statusu pieaugušā vecumā no 18 gadiem. Teorētiskais modelis, uz kuru balstās pētījums Greizsirdība ir emocija, kas bieži rodas romantiskās attiecībās un var ietekmēt attiecības. Tā var izraisīt negatīvas sekas, piemēram, attiecību neapmierinātību un pat vardarbību (Utz, 2022). Otrkārt, pašvērtējums ir indivīda vērtējums par sevi un tas spēlē svarīgu lomu attiecību dinamikā. (Y. Go et al., 2021). Tādējādi, pētījums par greizsirdību, pašvērtējumu un attiecību statusu ir svarīgs, lai saprastu šo faktoru saistību un ietekmi uz indivīdiem un viņu attiecībām. Iepriekšējie pētījumi ir norādījuši uz korelāciju starp greizsirdības izpausmēm un pašvērtējumu, apstiprinot to savstarpējo saistību (Y. Go et al., 2021). Pētījuma jautājumi • Vai pastāv statistiski nozīmīgas saistība starp greizsirdības izpausmēm un pašvērtējumu pieaugušā vecumā no 18 gadiem? • Vai pastāv statistiski nozīmīga atšķirības starp greizsirdības izpausmēm, pašvērtējumu atkarībā no attiecību statusa, pieaugušā vecumā no 18 gadiem? Pētījuma metodes raksturojums Pētījumā kopumā piedalījās 221 respondenti, no tiem 80,1% sieviešu, vidējais vecums = 28,23 gadi. Pētījuma iekļaušanas kritēriji – latviski runājoši un sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Greizsirdības iezīmju noteikšanai tika izmantota “Multidimensionālās greizsirdības” aptauja (“Multidimensional jealousy”, Pfeiffer S.M., Wong P.T.P, 1989; adaptāciju latviešu valodā veica – I.Zunde, 2017). Pašvērtējuma noteikšanai tika izmantota M.Rozenberga pašvērtējuma-pašcieņas skalu (Rosenberg Self-Esteem Scale; SES, 1965; adaptācija latviešu valodā veica – V. Perepjolkina, 2015). Datu apstrāde un analīze tika veikta ar datu apstrāde programmu MS Excel 2019 un IBM SPSS Statistics 27.0. Skalu iekšējā saskaņotība tika novērtēta, izmantojot Kronbaha alfas rādītāju. Lai noteiktu atbilstību normālajam sadalījumam tika izmantots Kolmogorova-Smirnova tests. Tālāk tika aprēķināti aprakstošās statistikas rādītāji. Saprotot ka dati neatbilst normālam sadalījumam, dati tika analizēti izmantojot neparametriskās statistiskās metodes.

Galvenie pētījuma rezultāti un secinājumi Pētījums atklāja negatīvas saistības starp greizsirdības līmeni un pašvērtējumu. Atklājot arī kā iespējamu faktoru greizsirdības izpausmēs attiecību statusu kurā indivīds pašlaik atrodas. Pētījuma secinājumi atbalsta hipotēzi, ka cilvēki ar zemāku pašvērtējumu ir vairāk pakļauti greizsirdībai romantiskās attiecībās. Iegūto rezultātu praktiskais pielietojums Pētījuma rezultātiem ir praktisks pielietojums attiecību konsultācijās un terapijā, īpaši, strādājot ar cilvēkiem, kas cieš no greizsirdības vai zema pašvērtējumu. Iegūtās atziņas varētu izmantot, lai veidotu programmas un sesijas, kas veicina veselīgākas attiecības, pašcieņas veicināšanu un greizsirdības mazināšanu.

Aim of the research To examine the relationship between jealousy expressions and self-esteem with relationship status in adults aged 18 and over. Theoretical model of the research Jealousy is an emotion that often occurs in romantic relationships and can affect the relationship. It can lead to negative consequences such as relationship dissatisfaction and even violence (Utz, 2022). Second, self-esteem is an individual's assessment of himself and it plays an important role in the dynamics of relationships. (Y. Go et al., 2021). Thus, research on jealousy, self-esteem, and relationship status is important for understanding the relationship and impact of these factors on individuals and their relationships. Previous studies have indicated a correlation between jealousy expressions and self-esteem, confirming their mutual relationship (Y. Go et al., 2021). Research question • Is there a statistically significant relationship between expressions of jealousy and self-esteem in adults aged 18 and over? • Are there statistically significant differences between expressions of jealousy, self-evaluation depending on relationship status, in adults aged 18 and over? Description of the research methods A total of 221 respondents participated in the study, of which 80.1% were women, average age = 28.23 years. Research inclusion criteria – Latvian speakers and at least 18 years of age. To determine the characteristics of jealousy, the "Multidimensional jealousy" survey was used ("Multidimensional jealousy", Pfeiffer S.M., Wong P.T.P, 1989; adaptation in Latvian was made by I.Zunde, 2017). M. Rosenberg's self-esteem-self-esteem scale was used to determine self-esteem (Rosenberg Self-Esteem Scale; SES, 1965; adaptation in Latvian by V. Perepjolkina, 2015). Data processing and analysis were performed with the data processing program MS Excel 2019 and IBM SPSS Statistics 27.0. The internal consistency of the scales was assessed using Cronbach's alpha. The Kolmogorov-Smirnov test was used to determine conformity to normal distribution. Descriptive statistics were then calculated. Realizing that the data did not conform to a normal distribution, the data were analyzed using non-parametric statistical methods.

Main results and conclusions of the research The study found negative associations between levels of jealousy and self-esteem. Also revealing as a possible factor in the manifestations of jealousy the status of the relationship in which the individual is currently. The findings of the study support the hypothesis that people with lower self-esteem are more prone to jealousy in romantic relationships. Practical use of the obtained results The results of the study have practical applications in relationship counseling and therapy, especially when working with people suffering from jealousy or low self-esteem. The insights gained could be used to design programs and sessions that promote healthier relationships, promote self-esteem, and reduce jealousy.