Personības iezīmju saistība ar ēšanas uzvedību Latvijas augstskolu studējošiem.

Abstract

Bakalaura darba tēma: “Saistības starp personības iezīmēm un ēšanas uzvedību Latvijas augstskolu studejošājiem”. Mērķis: noskaidrot vai pastāv saistības starp personības iezīmēm un ēšanas uzvedību Latvijas augstskolu studejošājiem. Pētījuma uzdevumi: Noskaidrot, vai pastāv saistība starp personības iezīmēm un ēšanas uzvedību Latvijas augstskolu studējošo izlasē; noskaidrot, vai pastāv dzimuma atšķirības Latvijas augstskolu studējošo personības iezīmju saistībā ar ēšanas uzvedību; noskaidrot, vai personības iezīmes prognozē ēšanas uzvedību. Pētījuma metode: Pētījumā piedalījās 138 latviski runājošie respondenti 70,4% sievietes un 29,6% vīrieši, kuri šobrīd studē Latvijas augstskolās vecumā no 18 līdz 54 gadiem (M = 32,3 gadi, SD = 9,81 gadi). Personības iezīmes tika pētītas izmantojot Liela Piecnieka aptauju (The Big Five Inventory; John & Srivastava, 1999; latviešu valodas versija Austers, 2007; Perepjolkina, Kālis, 2011). Ēšanas uzvedības pētīšanai tika izmantota Trīs faktoru ēšanas aptauja R18V2 (Three-Factor Eating Questionnaire-R18V2, Cappelleri, 2009, latviešu valodas versija Rasmane, 2022). Demogrāfiskie dati. Pētījuma dati tikai iegūti izmantojot Google forms aplikāciju un izplātot aicinājumu aizpildīt aptauju sociālājis tīklos. Pētījuma rezultāti: Statistiski nozīmīga vidēji cieša pozitīva saistība pastāv starp kognitīvo atturēšanos un apzinīgumu (rs = 0,48, p<0,01), starp nekontrolēto ēšanu un neirotismu (rs = 0,54, p<0,01) un starp emocionālo ēšanu un neirotismu (rs = 0,54, p<0,01). Pastāv negatīva korelācija starp nekontrolēto ēšanu un apzinīgumu (rs = - 0,7, p<0,01). Emocionālā ēšana ir augstāka sievietēm (nsiev=95, Msiev=77,78; nvīr=43, Mvīr=54,08, Mdniev=33,33, Mdnvīr=21,96), apzinīgums ir augstāks sievitēm (nsiev=95, Msiev=76,51; nvīr=43, Mvīr=56,94, Mdniev=3,500, Mdnvīr=3,400). Personības iezīmju ešanas uzvedības prognozēšana (kognitīvā atturēšanās F(5,133)=1413,172, p=0,163, nekontrolētā ēšana F(5,132)=345,721, p=0,557, emocionālā ēšana F(5,133)=426,729, p=0,726). Secinājumi: Statistiski nozimīga saistība pastā starp kognitīvo atturēšano un apzinīgumu, starp nekontrolēto ēšanu un neirotismu, starp emocionālo ēšanu un neirotismu, ka arī starp nekontrolēto ēšanu un apzinīgumu. Dzimumatšķirības pastāvēja tika emocionālās ēšanas konceptā un apzinīguma personības dimensijā. Personības iezīme neprognozē ēšans uzvedību.

Title of the thesis: "Relationships between personality traits and eating behavior among university students in Latvia." Objective: To determine whether there are relationships between personality traits and eating behavior among university students in Latvia. Research tasks: To determine whether there is a relationship between personality traits and eating behavior among a sample of university students in Latvia; to investigate gender differences in the relationship between personality traits and eating behavior among university students in Latvia; to examine whether personality traits predict eating behavior. Research method: The study involved 138 Latvian-speaking respondents, with 70.4% female and 29.6% male participants, who are currently studying at universities in Latvia, ranging in age from 18 to 54 years (M = 32.3 years, SD = 9.81 years). Personality traits were assessed using the Big Five Inventory (John & Srivastava, 1999; Latvian version by Austers, 2007; Perepjolkina, Kālis, 2011). Eating behavior was assessed using the Three-Factor Eating Questionnaire-R18V2 (Cappelleri, 2009; Latvian version by Rasmane, 2022). Demographic data were also collected. The study data were collected using the Google Forms application and distributed through social networks. Research results: There is a statistically significant moderate positive correlation between cognitive restraint and conscientiousness (rs = 0.48, p < 0.01), between uncontrolled eating and neuroticism (rs = 0.54, p < 0.01), and between emotional eating and neuroticism (rs = 0.54, p < 0.01). There is a negative correlation between uncontrolled eating and conscientiousness (rs = - 0.7, p < 0.01). Emotional eating is higher among women (nfemale= 95, Mfemale= 77.78; nmale= 43, Mmale = 54.08), while conscientiousness is higher among women (nfemale = 95, Mfemale = 76.51; nmale= 43, Mmale = 56.94). Personality traits do not predict eating behavior (cognitive restraint F(5,133) = 1413.172, p = 0.163; uncontrolled eating F(5,132) = 345.721, p = 0.557; emotional eating F(5,133) = 426.729, p = 0.726). Conclusions: There is a statistically significant relationship between cognitive restraint and conscientiousness, uncontrolled eating and neuroticism, emotional eating and neuroticism, as well as uncontrolled eating and conscientiousness. Gender differences were found in the concept of emotional eating and the conscientiousness personality dimension. Personality traits do not predict eating behavior.