Psiholoģisko riska faktoru nozīme atkārtota dzimumnozieguma veikšanai: sistemātiskais pārskats.

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir veikt sistemātisko pārskatu par psiholoģisko riska faktoru nozīmi atkārtota dzimumnozieguma veikšanai. Lai sniegtu atbildi uz pētījuma jautājumu, vai pašvērtējums ir saistīts ar atkārtota dzimumnozieguma izdarīšanu, tika atlasīti šķērsgriezuma pētījumi zinātniskajās datu bāzēs, kā “Pro Quest”, “Science Direct”, “Sage Journals” un “Wiley Online Library”. Pētījumi tika izvēlēti pēc Prisma Flow shēmas (Moher et. al., 2009). Sistemātiskajā pārskatā tika iekļauti trīs pētījumi, kuri atbilda iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem. Izvēlētajos pētījumos tika apskatīta un pētīta dzimumnoziedznieku pašvērtējuma saistība ar atkārtota dzimumnozieguma veikšanu. Pētījumu metodoloģiskā kvalitāte tika noteikta ar Džoannas Briggsas institūta šķērsgriezuma pētījumu kritisko novērtējumu (The Joanna Briggs Institute Critical Appraisal Checklist for Analytical Cross Sectional Studies 2017). Analizējot pētījumus pēc astoņiem dotajiem kritērijiem, tika secināts, ka izvēlētie pētījumi ir augstas kvalitātes, un tie var tikt iekļauti sistemātiskajā pārskatā. Pētījuma rezultāti liecināja, ka pašvērtējumam nav tiešas saiknes ar atkārtotu dzimumnoziegumu izdarīšanu (O’Hare, 2016; Thompson, 2019) tomēr pētījumi un izskatītā literatūra liecināja, ka katram mainīgajam lielumam (iekļaujot pašvērtējumu) ir būtiska saistība ar dzimumnoziedznieku recidīva līmeni (Thompson, 2019). Tika atrasta saikne starp antisociālu dzīvesveidu, ko raksturo likumu pārkāpumi, neapdomīga un impulsīva uzvedība un starp recidīvu, kas var būt potenciāls priekšvēstnesis atkārtotām seksuāla rakstura noziedzīgām darbībām. Savukārt Pettersens un kolēģi (Pettersen et al., 2019) pierādīja, ka augstāks pašvērtējums ir saistīts ar augstāku seksuālā recidīva līmeni. Šie secinājumi pierāda, ka pašvērtējuma un atkārtota dzimumnozieguma veikšanai ir savstarpējas saistība, un ir iespējami daudzi un dažādi faktori, kā piemēram agresijas, dusmu un vardarbības problēmas varētu veicināt recidīva risku (Walker & Knauer, 2011). Kopumā būtu nepieciešams padziļinātāk izpētīt pašvērtējuma saistību ar atkārtotu dzimumnozieguma izdarīšanu, izvērtējot citu mainīgo riska faktoru saistību ar seksuālo recidīvu. Kaut gan pašvērtējums, individuāli, kā psiholoģiskais riska faktors neuzrāda būtisku saistību ar atkārtotu dzimumnoziegumu veikšanu, to būtu nepieciešams izpētīt saistībā ar citiem riska faktoriem, lai turpmāk dzimumnoziegumu apkarošanā būtu plašāka informācija par seksuālā recidīva riska iespējām dzimumnoziedzniekos.

The aim of this thesis is to systematically review the role of psychological risk factors for repeat sexual offending. To answer the research question of whether self-esteem is associated with reoffending, cross-sectional studies were searched in scientific databases such as Pro Quest, Science Direct, Sage Journals and Wiley Online Library. The studies were selected according to the Prisma Flow scheme (Moher et. al., 2009). Three studies that met the inclusion and exclusion criteria were included in the systematic review. The selected studies examined and explored the association of sex offenders' self-esteem with reoffending. The methodological quality of the studies was determined by the Joanna Briggs Institute Critical Appraisal Checklist for Analytical Cross Sectional Studies (2017). After analysing the studies according to the eight given criteria, it was concluded that the selected studies were of sufficiently high quality to be included in the systematic review. The results showed that self-esteem has no direct association with reoffending (O'Hare, 2016; Thompson, 2019) however the research and literature reviewed showed that each variable (including self-esteem) has a significant association with sex offender reoffending rates (Thompson, 2019). Pettersen and colleagues (Pettersen et al., 2019) showed that higher self-esteem is associated with higher rates of sexual recidivism. These findings demonstrate that self-esteem and sexual reoffending are correlated and that a wide variety of factors such as problems with aggression, anger and violence could contribute to the risk of reoffending (Walker & Knauer, 2011). Overall, the association of self-esteem with sexual reoffending should be further explored by examining the association of other risk variables with sexual recidivism. Although self-esteem, individually, as a psychological risk factor does not show a significant association with sexual reoffending, it should be explored in relation to other risk factors in order to have more information on the risk of sexual reoffending in sex offenders in the future.