Psiholoģiskās noturības saistība ar uztverto sociālo atbalstu diabēta slimniekiem.

Abstract

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt, kāda ir psiholoģiskās noturības saistība ar uztverto sociālo atbalstu diabēta slimniekiem. Viens no psiholoģiskajiem mainīgajiem, kas ietekmē to, cik labi slimnieks tiek galā ar slimību, ir psiholoģiskā noturība (Dooley et al., 2017, Huang et al., 2019, Markovitz et al., 2015, Matzka et al., 2016 citēts no Alarcón et al., 2020), savukārt viens no psiholoģiskās noturības ārējiem aizsargfaktoriem ir uztvertais sociālais atbalsts (Zhang et al., 2018). Metode. Kopā pētījumā piedalījās 103 diabēta slimnieki vecumā no 18 līdz 93 gadiem: 86.4% bija 1. tipa diabēta slimnieki, 13.6 % bija 2. tipa diabēta slimnieki. Instrumentārijs. Demogrāfisko datu aptauja (vecums, dzimums, izglītība, diabēta ilgums un tips). Uztvertā sociālā atbalsta daudzdimensionālā skala (Multidimensional Scale of Perceived Social Support, Zimet et al., 1988), latviešu valodā adaptēja S. Voitkāne, S. Miezīte, M. Raščevska, 2004.gadā, precizēja I.Stokenberga 2021.gadā. Konores–Deividsona Psiholoģiskās noturības aptauja (Connor–Davidson Resilience Scale, CD – RISC – 25, Connor & Davidson, 2003), latviešu valodā adaptēja G. Skaldere – Darmudasa, V. Sudraba, 2021. gadā. Rezultāti. Pīrsona korelācijas koeficienta testa rezultāti uzrādīja, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva cieša saistība starp psiholoģisko noturību un uztverto sociālo atbalstu (r = 0.508, p < 0.01). Jo augstāks uztvertais sociālais atbalsts, jo augstāki psiholoģiskās noturības rādītāji. Pastāv statistiski nozīmīga pozitīva vidēja saistība starp psiholoģisko noturību un uztverto sociālo atbalstu tādās apakšskalās kā Ģimene (r = 0.409, p < 0.01), Draugi (r = 0.384, p < 0.01) un Citi nozīmīgi cilvēki (r = 0.405, p < 0.01). Secinājumi. Pētījuma rezultāti uzrādīja saistību starp psiholoģisko noturību un uztverto sociālo atbalstu diabēta slimnieku izlasē. Augstāks uztvertā sociālā atbalsta rādītājs ir saistīts ar augstāku psiholoģiskās noturības rādītāju. Sadalot uztvertā sociālā atbalsta rādītājus apašskalās: ģimene, draugi un citas nozīmīgas personas, rezultāti uzrādīja saistību starp psiholoģiskās noturību un visām trim uztvertā sociālā atbalsta apakškalām ar augstāku rādītāju apakšskalā – ģimene un arī ar nelielu atšķirību apakšskalā citas nozīmīgas personas. Uztverot sociālo atbalstu no ģimenes, palielinās psiholoģiskā noturība, kā arī uztvertais atbalsts no citām nozīmīgām personām, piemēram diabēta aprūpes speciālistiem var veicināt augstāku psiholoģisko noturību.

The aim of the bachelor's thesis is to research the relationship between resilience and the perceived social support for diabetic patient. One of the psychological variables that influence how well the patient copes with the disease is resilience (Dooley et al., 2017, Huang et al., 2019, Markovitz et al., 2015, Matzka et al., 2016 quoted from Alarcón et al., 2020), while one of external protective factors of resilience include perceived social support (Zhang et al., 2018). Method. A total of 103 diabetic patient between the ages of 18 and 93 participated in the study: 86.4% were type 1 diabetics, 13.6% were type 2 diabetics. Survey of demographic data (age, gender, education, diabetes duration and type). Multidimensional scale of perceived social support (Multidimensional Scale of Perceived Social Support, Zimet et al., 1988), adapted into Latvian by S. Voitkane, S. Miezite, M. Rascevska, in 2004, clarified by I. Stockenberga in 2021. Connor-Davidson Resilience Scale (Connor-Davidson Resilience Scale, CD - RISC - 25, Connor & Davidson, 2003), adapted into Latvian by G. Skaldere - Darmudas, V. Sudraba, in 2021. Results. The results of the Pearson correlation coefficient test showed that there was a statistically significant positive close correlation between resilience and perceived social support (r = 0.508, p < 0.01). The higher the perceived social support, the higher the resilience rates. There is a statistically significant moderate correlation between resilience and perceived social support in subscales such as Family (r = 0.409, p &lt; 0.01), Friends (r = 0.384, p < 0.01) and Other significant people (r = 0.405, p < 0.01). Conclusions. The results of the study showed a relationship between resilience and perceived social support in a sample of diabetic patient. Higher perceived social support score is associated with a higher score of resilience. By dividing the perceived social support indicators in the subscales: family, friends and other significant people, results showed a relationship between resilience and all three subscales of perceived social support with a higher score in the subscale – family with a small difference in the subscale other significant people. Perceiving family social support increases resilience, as well as the support of significant other people, such as diabetes care professionals, can contribute to higher resilience.