Vecāku audzināšanas pieeju saistība ar sākumskolas bērnu emociju regulāciju un agresīvu uzvedību.

Abstract

Darba mērķis bija izpētīt vecāku audzināšanas pieeju saistību ar sākumskolas vecuma bērnu emociju regulāciju un agresīvu uzvedību. Lai sasniegtu mērķi tika izvirzīti trīs sekojošie pētījuma jautājumi- vai pastāv saistība starp vecāku audzināšanas pieejām ar sākumskolas vecuma bērnu emociju regulāciju un agresīvu uzvedību; cik lielā mērā vecāku audzināšanas pieejas ļauj prognozēt sākumskolas vecuma bērnu emociju regulāciju un cik lielā mērā vecāku audzināšanas pieejas prognozē sākumskolas bērnu labilitāti/negativitāti un agresīvu uzvedību. Tika pielietota kvantitatīva pētījuma stratēģija un pētījums bija neeksperimentāls, šķērsgriezuma, sakarību jeb korelāciju. Pētījuma izlasi veidoja 94 dalībnieki, kuri audzina sākumskolas bērnus un tie mācās no pirmās līdz ceturtajai klasei. Pētījumā piedalījās 7(7,4%) bērnu tēvi un 87(92,6%) bērnu mātes. 94 bērni, 51(54,3%) meitenes un 43(45,7%) zēni, tika iedalīti vecumgrupās no 1. līdz 4. klasei. 1. klasē- 25(26,6%); 2. klasē- 25(26,6%); 3. klasē- 23(24,5%); 4. klasē- 21(22,3%). Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas, kurām bija divas un trīs apakšskalas. 1. Emociju regulācijas aptauja (Emotion Regulation Checklist; Shields & Cicchetti, 1997). 2. Bērnu audzināšanas pieeju aptauja (Block’s Child Rearing Practices Report (CRPR) Roberts, Block,, & Block, 1984). Pētījuma galvenie secinājumi norāda, ka starp vecāku audzināšanas pieejām un sākumskolas bērnu emociju regulāciju un agresīvu uzvedību pastāv statistiski nozīmīgas saistības, kā arī visi mainīgie spēj viens otru prognozēt. Pozitīvu, vidēji stipru saistību uzrāda labilitāte/negativitāte un agresīva uzvedība ar psiholoģisko kontroli un fizisko kontroli. Negatīvu, vāju saistību uzrāda emociju regulācija un psiholoģiskā kontrole, kā arī labilitāte/negativitāte un agresīva uzvedība ar pozitīvu audzināšanu. Labvēlīga audzināšana var prognozēt sākumskolas bērnu adaptīvu emociju regulāciju un agresīvas uzvedības mazināšanu, turpretim nelabvēlīga audzināšana var prognozēt sākumskolas bērnu neadaptīvu emociju regulēšanu un palielināt iespēju paust agresīvu uzvedību.

The aim of this paper was to investigate the relationship of parenting approaches to emotion regulation and aggressive behaviour in primary school-age children. In order to achieve the aim, the following three research questions were proposed: whether there is a relationship between parenting approaches and emotion regulation and aggressive behaviour in primary school-age children; to what extent parenting approaches predict emotion regulation in primary school-age children, and to what extent parenting approaches predict lability/negativity and aggressive behaviour in primary school-age children. A quantitative research strategy was used and the study was non-experimental, cross-sectional and correlational. The paper consisted of 94 participants with primary school children who were in grades one to four. Fathers of 7 (7.4%) children and mothers of 87(92.6%) children participated in the study. The 94 children, 51(54.3%) girls and 43(45.7%) boys, were divided into age groups from grades one to four. In grade one: 25(26.6%); in grade two: 25(26.6%); in grade three: 23(24.5%); in grade four: 21(22.3%). Two questionnaires with two and three subscales were used in the paper. 1. the Emotion Regulation Checklist (Shields & Cicchetti, 1997). 2. the Child Raising Practices Survey (Block's Child Rearing Practices Report (CRPR) Roberts, Block, & Block, 1984). The main findings of the paper indicate that there is a statistically significant relationship between parenting approaches and emotion regulation and aggressive behaviour in primary school children, and that all variables are able to predict each other. Lability/negativity and aggressive behaviour show positive, moderately strong relationships with psychological control and physical control. Emotion regulation and psychological control show a negative, weak relationship, as do lability/negativity and aggressive behaviour with positive upbringing. Moreover, positive parenting may predict adaptive emotion regulation and reduced aggressive behaviour in primary school children, whereas negative parenting may predict maladaptive emotion regulation and increased likelihood of aggressive behaviour in primary school children.