Attālināti un klātienē strādājošo darbinieku darba stresa un apmierinātības ar darbu atšķirības.

Abstract

Šī darba izstrādes mērķis ir izpētīt atšķirības apmierinātībai ar darbu un stresam darbā starp darbiniekiem, kuri strādā attālināti, klātienē vai strādā gan attālināti, gan klātienē. Pētījumā kopā piedalījās 299 respondenti (M=40,27; SD=11,13), no tiem 84,9 % jeb 254 respondenti bija sievietes. Respondenti tika sadalīti 3 izlasēs, kur n1 izlase ir respondenti, kas strādā klātienes darbā (n1=156; M=41,64; SD=11,69); n2 izlase ir respondenti, kuri savus darba pienākumus pilda tikai attālināti (n2=40; M=34,20; SD=9,64); n3 izlase ir respondenti, kuri strādā gan klātienes darbā, gan attālināti (n3=103; M=40,56; SD=10,08). Iekļaušanas kritēriji: dalībnieks/- ce vecumā no 18 līdz 65 gadiem, kas strādā un pārzina latviešu valodu; dalība pētījumā bija brīvprātīga un daļēji anonīma. Tika izmantoti divi instrumentāriji - “Apmierinātība ar darbu” (Job Satisfaction Questionary, Spector , 1997.; adaptāciju latviešu valodā veica Burvis, 2005); “Darba stresa anketa” (The Work Stress Questionnaire, Holmgren, 2008.; adaptāciju latviešu valodā veica Hasanova, 2022). Tikai izveidota demogrāfiskā aptauja kopā ar pašu apmierinātības ar darbu instrumentāriju un darba stresa anketu interneta vietnē https://www.visidati.lv, kura tika izplatīta vietnēs: Facebook, Instagram, Whatsapp. Testu skalas iekšējās saskaņotības rādītājs jeb Kronbaha alfas koeficients apmierinātībai ar darbu ir α=0,93 un dati atbilst normālsadalījumam, bet darba stresa anketa neatbilst normālsadalījumam, bet Kronbaha alfas koeficients ir α=0,88. Pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp darbinieku apmierinātībā ar darbu, kas strādā klātienes (n1) un attālinātajā darbā (n2), un starp attālinātā darba (n2) un gan klātienes, gan attālinātā darba (n3) darbiniekiem. Nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp klātienes darba (n1) un gan klātienes, gan attālinātā darba (n3) darbiniekiem. Identiska situācija ir novērojama arī darba stresā, kur pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp n1 un n2, n2 un n3 izlasēm, bet nepastāv starp n1 un n3 izlasēm. Visvairāk apmierināti ar darbu (M=156,83) un viszemāko darba stresu (M=56,77) izjūt attālinātā darba darbinieki. Vismazāk apmierināti ir klātienes darba darbinieki (M=138,45) un ar visaugstāko stresu darbā saskaras gan klātienes, gan attālinātā darba darbinieki (M=66,16).

The aim of this work is to explore differences in job satisfaction and workplace stress between employees who work remotely, face-to-face or work both: remotely and face-to-face. A total of 299 respondents (M=40,27; SD=11,13) participated in this study, of whom 84,9 % or 254 respondents were woman. Respondents were divided into 3 groups where the n1 group are respondents working a face-to-face job (n1=156; M=41,64; SD=11,69); n2 group are respondents who only carry out their duties remotely (n2=40; M=34,20; SD=9,64); n3 group are respondents who work both in person and remotely (n3=103; M=40,56; SD=10,08). Criteria by which participants were selected – between ages of 18 and 65, participant works and knows latvian language; participation in the study was voluntary and partially anonymous. Two instrumentaries were used - “Apmierinātība ar darbu” (Job Satisfaction Questionary, Spector , 1997.; adaptation in latvian language were done by Burvis, 2005); “Darba stresa anketa” (The Work Stress Questionnaire, Holmgren, 2008.; adaptation in latvian language were done by Hasanova, 2022). Demographic survey was created, together with the work satisfaction and the work stress questionnaire on the website https://www.visidati.lv which was distributed on the sites: Facebook, Instagram, WhatsApp. The coefficient of internal coherence of the test scale, or Kronbach's alpha coefficient for job satisfaction, is α = 0,93 and the data corresponds to normal distribution, but the work stress questionnaire does not correspond to normal distribution, while Kronbach's alpha coefficient is α = 0,88. There are statistically significant differences in job satisfaction between face-to-face workers (n1) and remote workers (n2), and between remote workers (n2) and both face-to-face and remote workers (n3). There are no statistically significant differences between face-to-face workers (n1) and both, face and remote (n3) workers. An identical situation is also observed in job stress where there are statistically significant differences between the n1 and n2, n2 and n3 groups, but there are no n1 and n3 groups. The most satisfied with work (M=156.83) and the lowest work stress (M=56.77) are felt by remote workers. Face-to-face workers are the least satisfied (M=138,45) and the highest stress at work are felt by both face-to-face and remote workers (M=66.16).