Emociju regulācijas prasmju saistība ar vientulību studentiem.

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt emociju regulācijas prasmju saistību ar vientulību studentiem no dažādām Latvijas universitātēm. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti sekojoši pētījuma jautājumi: Vai pastāv saistība starp emociju regulācijas prasmēm un vientulības rādītājiem? Vai emociju regulācijas prasmes ļauj prognozēt vientulību? Vai pastāv saistība starp pozitīvo, negatīvo afektu skalām un vientulību? Pētījuma teorētiskais pamatojums balstās uz "Adaptīvo emociju regulācijas modeli" (Berking & Whitley, 2014) un "Vientulības evolucionārās teorijas modeli" (Cacioppo & Cacioppo, 2018). Literatūras pārskata mērķis bija apkopot pēdējo gadu pētījumus par emociju regulācijas un vientulības tēmām, to saistībām, identificēt galvenās tendences un apkopot secinājumus. Pētījumā piedalījās 123 studenti vecumā no 19 līdz 46 gadiem (M = 23,0, SD = 5,0) no dažādām Latvijas universitātēm. Dalībnieki aizpildīja sociāldemogrāfisko aptauju, “Emociju regulācijas prasmju aptauju” (Emotion Regulation Skills Questionnaire; ERSQ-27, Berking & Znoj, 2008; adaptācija latviešu valodā: Kristiņa-Everte, Paiča un Mārtinsone, 2021) un “UCLA vientulības skalu” (UCLA Loneliness Scale Version 3, Russell, 1996; adaptācija latviešu valodā: Perepjolkina un Zariņa, 2009, 2022). Dati tika ievākti tīmekļa vietnē “visidati.lv” no 10.02.2023. līdz 10.03.2023. Tika atklātas saistības starp emociju regulācijas prasmēm un vientulības rādītājiem studentiem. Emociju regulācijas prasmes var prognozēt vientulību. Pastāv saistības starp pozitīvo, negatīvo afektu un vientulību. Tika secināts, ka attīstot emociju regulācijas prasmes, var samazināties uztvertā vientulības izjūta, kā arī biežāk piedzīvojot pozitīvas emocijas, var samazināties uztvertā vientulības izjūta, bet biežāk piedzīvojot negatīvas emocijas, var palielināties vientulības izjūta. Iegūtās zināšanas praktiski var palīdzēt izprast emociju regulācijas prasmju ietekmi uz izjusto vientulību Latvijā studējošiem studentiem, kā arī motivēt ieviest un popularizēt dažādus emociju regulācijas prasmju apmācību rīkus universitātēs, lai palīdzētu mazināt vientulības rādītājus.

The aim of the study was to investigate the relationship between emotion regulation skills and loneliness among students from different Latvian universities. To achieve the goal, the following research questions were raised: Is there a relationship between emotion regulation skills and loneliness? Do emotion regulation skills predict loneliness? Is there a relationship between positive, negative affect scales and loneliness? The theoretical basis of the study is based on the Adaptive Emotion Regulation Model (Berking & Whitley, 2014) and the Evolutionary Theory of Loneliness Model (Cacioppo & Cacioppo, 2018). The purpose of the literature review was to summarize recent years of research on the topics of emotion regulation and loneliness, their relationships, identify the main trends and summarize the conclusions. 123 students aged 19 to 46 (M = 23.0, SD = 5.0) from various Latvian universities participated in the study. Participants completed a sociodemographic survey, the Emotion Regulation Skills Questionnaire (ERSQ-27, Berking & Znoj, 2008; Latvian adaptation: Kristiņa-Everte, Paiča and Mārtinsone, 2021) and the UCLA Loneliness Scale Version 3 (Russell, 1996; Latvian adaptation: Perepjolkina and Zariņa, 2009, 2022). The data was collected on the website "visidati.lv" from 10.02.2023. until 10.03.2023. Associations were found between emotion regulation skills and loneliness in students. Emotion regulation skills may predict loneliness. There are associations between positive, negative affect and loneliness. It was concluded that developing emotion regulation skills can reduce the perceived feeling of loneliness, as well as experiencing positive emotions more often can reduce the perceived feeling of loneliness, while experiencing negative emotions more often can increase the feeling of loneliness. The acquired knowledge can practically help to understand the impact of emotion regulation skills on the perceived loneliness of students studying in Latvia, as well as motivate the introduction and popularization of various emotion regulation skills training tools in universities to help reduce the indicators of loneliness.