Saistība starp psiholoģisko distresu un audzināšanas uzvedību vecākiem ar bērnu ar autiskā spektra traucējumiem

Abstract

Pētījuma mērķis: izpētīt, vai pastāv saistība starp psiholoģisko distresu un audzināšanas uzvedības pieeju vecākiem ar pirmsskolas vecuma bērnu ar autiskā spektra traucējumiem (AST) Latvijā. Pētījuma jautājumi: 1. Vai pastāv saistība starp vecāku, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērns ar AST, psiholoģiskā distresa un pozitīvas audzināšanas uzvedības pieejas rādītājiem? 2. Vai pastāv saistība starp vecāku, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērns ar AST, psiholoģiskā distresa un psiholoģiskās kontroles audzināšanas uzvedības pieejas rādītājiem? 3. Vai pastāv saistība starp vecāku, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērns ar AST, psiholoģiskā distresa un fiziskās kontroles audzināšanas uzvedības pieejas rādītājiem? 4. Vai pastāv saistība starp psiholoģisko distresu un vecāka un bērna vecumu? Dalībnieki: piedalījās 41 vecāks vecumā no 23 līdz 49 gadiem (M=34,83, SD=6,21). 97,6% izlases dalībnieku bija sievietes. Vecāks tika iekļauts, ja audzināja vismaz vienu bērnu pirmsskolas vecumā, kuram noteikta autisma diagnoze vai veikts autisma iezīmes apstiprinošs tests. 73,8% bērnu bija zēni. Bērnu vecums bija 3-6 gadi (M=4,54, SD= 1,19). Metode: vecāki tiešsaistē novērtēja savu psiholoģisko distresu ar Depresijas, trauksmes un stresa skalu aptauju (Depression Anxiety Stress Scales, DASS, Lovibond & Lovibond, 1995) un audzināšanas uzvedību ar Bērna audzināšanas pieeju aptauju (Block’s Child Rearing Practices Report, CRPR, Roberts et al., 1984). Datu apstrādei un analīzei izmantota Microsoft Excel 2212 versija un programmas IBM SPSS Statistics 26.versija. Rezultāti: netika konstatētas saistības starp vecāku, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērns ar AST, psiholoģiskā distresa un audzināšanas uzvedības pieejas rādītājiem, tomēr trauksmes rādītāji bija negatīvi saistīti ar pozitīvas audzināšanas uzvedības pieeju (rs = -0,32; p=0,04), kā arī vecāku trauksmes rādītāji bija pozitīvi saistīti ar bērna vecumu (rs=0,33, p=0,04). Secinājumi: vecākiem, kuri piedzīvo trauksmi, var būt grūtības paust emocionāli siltu uzvedību – atbalstu, uzslavas un cieņu – pret savu bērnu ar AST un otrādi. Vecāku trauksmes simptomi var pieaugt līdz ar bērna vecumu, iespējams, saistībā ar gaidām pret bērnu un nepieciešamību pielāgoties pārmaiņām tuvojoties skolas gaitām.

The purpose of the study: to investigate whether there is a relationship between psychological distress and parenting behavior approach of parents with a preschool child with autism spectrum disorder (ASD) in Latvia. Research questions: 1. Is there a relationship between scores of psychological distress and positive parenting behavior approach of parents who have a preschool child with ASD? 2. Is there a relationship between scores of psychological distress and psychological control parenting behavior approach of parents with a preschool child with ASD? 3. Is there a relationship between scores of psychological distress and physical control parenting behavior approach of parents with a preschool child with ASD? 4. Is there a relationship between psychological distress and age of parent and child? Participants: 41 parents from age 23 to 49 (M=34,83, SD=6,21) participated. 97,6 % of the sample was female. A parent was included if they raised at least one preschool-aged child with a diagnosis of autism or a test was done that confirmed autistic traits. Children's age was 3-6 years (M=4,54, SD= 1,19). 73,8% of the children were boys. Method: an online questionnaire with which parents assessed their psychological distress with the Depression Anxiety Stress Scales (DASS, Lovibond & Lovibond, 1995) and parenting behavior with the Child-rearing Practices Report (CRPR, Roberts et al., 1984). Microsoft Excel version 2212 and IBM SPSS Statistics version 26 were used for data processing and analysis. Results: there was no association between psychological distress and parenting behaviour approach in parents of a preschool child with ASD, but anxiety scores were negatively associated with positive parenting behaviour approach (rs = -0,32; p=0,04) and parental anxiety scores were positively related to the child's age (rs=0,33, p=0,04). Conclusions: parents who experience anxiety may have difficulty expressing emotionally warm behaviors – support, praise, and respect – to their child with AST and vice versa. Parental anxiety symptoms may increase with the age of the child, possibly related to expectations for the child and the need to adapt to changes as school approaches.