Līdzjūtības pret sevi un empātijas saistība palīdzošajās profesijās un vispārējā izlasē.

Abstract

Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot vai pastāv saistība starp līdzjūtību pret sevi un empātiju palīdzošajās profesijās un vispārējā izlasē. Pētījuma teorētiskais modelis tika balstīts uz Kristīnes Nefas (Kristin Neff) līdzjūtības pret sevi modeli (Neff, 2003) un Jolliffa un Farringtona (Jollife & Farrington) empātijas konstruktu (Jolliffe & Farrington, 2006). Pētījumi norāda, ka palīdzošajās profesijās strādājošie bieži saskaras ar sekundāro traumatisko stresu, profesionālo izdegšanu un līdzjūtības nogurumu (Heather & Nicole, 2018), toties līdzjūtība pret sevi var mazināt psihisko saslimšanu rādītājus (Egan et al., 2022) un uzlabot dzīves kvalitāti (Horan & Taylor, 2018). Līdz šim Latvijā nav veikti pētījumi, kas aplūkotu līdzjūtības pret sevi un empātijas saistību palīdzošajās profesijās un vispārējā izlasē. Bakalaura darbā tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi ar mērķi noskaidrot, vai pastāv saistība starp līdzjūtību pret sevi un empātiju palīdzošajās profesijās, vispārējā izlasē un palīdzošo profesiju apakšizlasēs, kā arī noskaidrot, vai pastāv atšķirības starp līdzjūtības pret sevi un empātijas kopējiem rādītājiem un apakšskalu rādītājiem palīdzošajās profesijās, vispārējā izlasē un palīdzošo profesiju apakšizlasēs. Pētījumā piedalījās 423 respondenti (82,7% sievietes) vecumā no 19 līdz 71 gadiem (M=38,22; SD=11,28). Visi respondenti atbilda iekļaušanas kritērijiem, bija nodarbināti un vismaz 18 gadus veci. Respondenti tika iedalīti divās izlasēs- vispārējā izlase sastāvēja no 223 respondentiem (73,1% sievietes), vecumā no 19 līdz 71 gadiem (M= 35,31; SD= 10,50) un palīdzošo profesiju izlase sastāvēja no 200 respondentiem (93,5% sievietes), vecumā no 19 līdz 66 gadiem (M=41,47; SD=11,26). Palīdzošo profesiju izlase tika iedalīta četrās apakšizlasēs: ārstniecības personas (n=43), sociālie darbinieki (n=65), izglītības darbinieki (n=50) un psiholoģiskā atbalsta sniedzēji (n=42). Tika izmantoti divi pētījuma instrumenti: Iejūtības pret sevi skala- (Self-compassion Scale (SCS), Kristin Neff, 2003); (Latviešu valodā adaptējusi L.Tamsone, 2015) un Empātijas skala (Basic Empathy Scale (BES), Jolliffe & Faringhton, 2006); (Latviešu valodā adaptējusi I.Dalbiņa, 2017). Tika izveidota aptauja Google Forms lietotnē. Pētījuma dati tika ievākti elektroniski, izsūtot aptauju sociālajos tīklos un tiešsaistes tīkla lietotnēs. Rezultāti norāda, ka jo augstāka līdzjūtība pret sevi, jo zemāka empātija pret citiem. Sociālajiem darbiniekiem un izglītības darbiniekiem ir augstāki empātijas rādītāji un zemāki līdzjūtības pret sevi rādītāji. Pastāv atšķirības starp abiem mainīgajiem līdzjūtības pret sevi skalā un tās apakšskalās. Palīdzošo profesiju apakšizlasēs pastāv atšķirības līdzjūtības pret sevi skalā un dažās no tās apakšskalām. Iegūtie rezultāti var kalpot kā pamats atbilstošu profesionālās pilnveides intervenču izstrādē. Pētījums varētu būt noderīgs turpmāko zinātnisko darbu izstrādē.

The aim of bachelor thesis was to find out if there is a relationship between self-compassion and empathy in the helping professions and in the general sample. The theoretical model of study was based on Kristin Neff’s (Kristin Neff) self-compassion model (Neff, 2003) and Jollife (Jollife) and Farrington’s (Farrington) empathy construct (Jollife & Farrington, 2006). Research indicates that workers in the helping professions often experience secondary traumatic stress, burnout and compassion fatigue (Heather & Nicole, 2018), but self-compassion can reduce rates of mental illness (Egan et al., 2022) and improve quality of life (Horan & Taylor, 2018). Until now, there have been no studies in Latvia which examines self-compassion and empathy in helping professions and the general sample. In the bachelor thesis two research questions were raised with the aim of finding out if there is a relationship between self-compassion and empathy in the helping professions, in the general sample and sub-samples of helping professions, as well as to find out if there are differences between the total scores and subscale scores of self-compassion and empathy in the helping professions, in the general samples and subsamples of helping professions. 423 respondents (82,7% women) aged 19 to 71 (M=38,22; SD=11,28) took part in the study. All respondents met the inclusion criteria, were employed and at least 18 years old. Respondents were divided into 2 samples- the general sample consisted of 223 respondents (73,1% women), aged 19 to 71 (M=35,31, SD=10,50) and the helping professions sample consisted of 200 respondents (93,55 % women), aged 19 to 66 (M=41,47; SD= 11,26). The sample of helping professions was divided into four subsamples: medical personnel (n=43), social workers (n=65), educational workers (n=50) and psychological support providers (n=42). Two research instruments were used: Self-compassion Scale (SCS), Kristin Neff, 2003; (adapted into latvian by L.Tamsone, 2015) and Basic Empathy Scale (BES), Jollife and Farrington, 2006; (adapted into latvian by I.Dalbiņa, 2017). A survey was created in the Google Forms app. Data were collected electronically by sending out a survey on social network and online networking apps. The results indicate that the higher the self-compassion, the lower empathy for others. Social workers and educational workers have higher empathy scores and lower self-compassion scores. There are differences between the two variables in the self-compassion scale and its subscales. There are differences in the self-compassion scale and some of its subscales within helping professions subsamples. The obtained results can serve as a basis for the development of appropriate professional development interventions. The study could be useful in the development of future scientific works.