Depresijas, trauksmes un stresa simptomu saistība ar uztverto sociālo atbalstu studējošajiem no 18 - 30 gadiem.

Abstract

Bakalaura darba tēma ir „Depresijas, trauksmes un stresa simptomu saistība ar uztverto sociālo atbalstu studējošajiem no 18 līdz 30 gadiem”. Pētījuma mērķis. Noskaidrot, kādas pastāv saistības starp depresijas, trauksmes un stresa simptomiem un uztverto sociālo atbalstu studējošajiem no 18 līdz 30 gadu vecumam. Lai panāktu izvirzīto mērķi, autore uzdeva vairākus pētījuma jautājumus: 1. Noskaidrot, vai pastāv saistība starp depresiju, stresu un uztverto sociālo atbalstu studējošajiem no 18 līdz 30 gadiem. 2. Noskaidrot, vai pastāv saistība starp trauksmi, stresu un uztverto sociālo atbalstu studējošajiem no 18 līdz 30 gadiem. 3. Noskaidrot, vai uztvertam sociālam atbalstam ir mediējošs efekts starp depresijas, trauksmes un stresa simptomiem studējošajiemiem no 18 līdz 30 gadiem. Papildus jautājums: 4. Noskaidrot, cik bieži studējošajiem LKPT depresijas, trauksmes, stresa un sociālā atbalsta trūkuma izjūtas rādītāji būs virs augšējās kritiskās T balles robežas. Pētījuma metode. Pētījumā piedalās 77 Rīgas Stradiņa universitātes, klātienes, pilna laika vairāku studiju programmu studenti vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Pētījumā izmantotais psiholoģiskās izpētes instruments ir Latvijas Klīniskais personības tests (LKPT; Perepjolkina, Koļesņikova, Martinsone & Stepens, 2020). Tika veikta aprakstošā statistika, Spīrmena rangu korelācijas analīze un tika plānota, bet nav realizēta, lietošanai Hierarhisko regresijas analīzes metode kombinācijā ar Sobela kritēriju. Pētījuma rezultāti un secinājumi. Izpētot depresijas, trauksmes un stresa simptomu saistību ar uztverto sociālo atbalstu studējošo vidū, tiek atklāts, ka stresa, trauksmes un depresijas mainīgo korelācija ir statistiski nozīmīga un cieša, tomēr uztvertam sociālam atbalstam nepastāv statistiski nozīmīgas saistības ar depresijas un trauksmes simptomiem, kā arī uztvertam sociālam atbalstam saistība ar stresa simptomiem arī nav statistiski nozīmīga. Priekšlikumi un rekomendācijas. Pētījuma datus varētu izmantot dažādās izglītojošās programmās, paredzētas studējošo psihiskās veselības uzlabošanai, kā arī iespējams turpmāk pētīt aizsargfaktorus, kas spētu mediēt stresa, trauksmes un depresijas simptomu ietekmi uz studējošo psihisko veselību.

The topic of the bachelor’s thesis is „The association of depression, anxiety and stress symptoms with perceived social support among students aged 18 to 30”. Objective of the research. To investigate, what are the associations between depression, anxiety and stress symptoms and perceived social support among students aged 18 to 30 years. In order to achieve this objective, the author asked several research questions: 1. To investigate if there is a relationship between depression, stress and perceived social support among students aged 18 to 30 years. 2. To investigate if there is a relationship between anxiety, stress and perceived social support among students aged 18 to 30 years. 3. To investigate, whether perceived social support has a mediating effect between symptoms of depression, anxiety and stress among students aged 18 to 30 years. Additional question: 4. To invesitgate, how often students will have LCPI scores of depression, anxiety, stress and lack of perceived social support above the upper critical T score number. Research methodology. The respondents of this research are full-time students of Riga Stradiņš university of different study years and programmes, aged between 18 and 30 years. The clinical personality assessment instrument, used in this research, is called the Latvian Clinical Personality Inventory (LKPT; Perepjolkina, Kolesnikova, Martinsone & Stepens, 2020). Descriptive statistics was performed, as well as Spearman’s rank correlation analysis and Hierarchical regression analysis method in combination with Sobel’s criterion was planned to be done, however it was not implemented. Research results and conclusion. Assessing the relationship between depression, anxiety and stress symptoms and perceived social support among students, it is revealed that the correlation between stress, anxiety and depression is statistically significant and close, however perceived social support has not statistically significant correlation with anxiety, depression and stress symptoms. Proposals and recommendations. This research data could be used in various educational programmes designed to improve the mental health of students, and it is also possible to study further factors, that could mediate the effects of stress, anxiety and depression symptoms on the mental health of students.