Viltus atmiņu saistība ar kognitīvajām refleksijām un spēju atpazīt viltus ziņas pieaugušajiem.

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp spēju atpazīt viltus ziņas, viltus atmiņām un kognitīvajām refleksijām pieaugušajiem. Tika izvirzīti pētījuma jautājumi: vai pastāv saistība starp spēju atpazīt viltus ziņas un viltus atmiņām, starp spēju atpazīt viltus ziņas un kognitīvajām refleksijām, starp viltus atmiņām un kognitīvajām refleksijām, vai kognitīvo refleksiju rādītāji prognozē spēju atpazīt viltus ziņas un viltus atmiņas, kā arī vai Kognitīvo Refleksiju testa psihometriskie rādītāji atbilst psihometrijas zinātnē pieņemtajām normām. Galvenā teorija, uz kuru balstās darbs, ir duālo procesu teorija. Pētījumā piedalījās 137 dalībnieki, no kuriem datu apstrādē tika iekļauti 130 latviešu valodā runājoši respondenti vecumā no 18 līdz 61 gada vecumam (M = 29,14; SD = 11,59; 66,15% sievietes). Dati tika ievākti tiešsaistē, aptaujā izmantojot Dīza/Rēdigera - Makdermotas paradigmas digitālā versija (Stadler et al., 1999; adaptāciju latviešu valodā veica Bērenfelde un Šneidere, 2020) viltus atmiņu mērīšanai, Kognitīvo Refleksiju tests (Toplak et al., 2014; adaptāciju latviešu valodā veica Ķule, 2022) kognitīvo refleksiju noteikšanai un viltus un patieso ziņu materiāls (Škapare, 2020; papildināts), lai noteiktu spēju atpazīt viltus ziņas. Pētījuma rezultāti norādīja, ka nepastāv statistiski nozīmīga saistība starp spēju atpazīt viltus ziņas un viltus atmiņām. Statistiski nozīmīgu vāja saistība tika atklāta starp spēju atpazīt viltus ziņas un kognitīvajām refleksijām (rs = 0,27, p < 0,01) un starp viltus atmiņām un kognitīvajām refleksijām (rs = -0,27, p < 0,01). Kognitīvo refleksiju rādītājs ļauj prognozēt spēju atpazīt viltus ziņas (R2 = 0,09, F (1, 128) = 12,69, p < 0,001), izskaidrojot 9% no spējas atpazīt viltus ziņas rādītāju variācijas, kā arī kritisko slazdu rādītājus (R2 = 0,10, F (1, 128) = 14,46, p < 0,001), izskaidrojot 10% no viltus atmiņu rādītāju variācijas. Kognitīvo Refleksiju testa pantu reakcijas indeksi atbilst psihometrijas zinātnē pieņemtajām normām, variējot no 0,41 līdz 0,62, arī diskriminācijas indeksi iekļaujas normas robežās, variējot no 0,39 līdz 0,71. Kognitīvo refleksiju tests uzrāda augstus iekšējās saskaņotības rādītājus  = 0,81. Pētījumā tika secināts, ka viltus atmiņas nav saistītas ar spēju atpazīt viltus ziņas, bet augstāki kognitīvo refleksiju rādītāji ir saistīti ar labāku spēju atpazīt viltus ziņas un zemākiem viltus atmiņu rādītājiem, kā arī ļauj prognozēt šos rādītājus. Kognitīvo Refleksiju testa latviešu valodas versijas rādītāji atbilst psihometrijas zinātnē pieņemtajām normām.

The aim of the study was to examine the relationship between the ability to recognise fake news, false memories and cognitive reflection in adults. The research questions were following: is there a relationship between the ability to recognise fake news and false memories, between the ability to recognise fake news and cognitive reflection, between false memories and cognitive reflection, whether cognitive reflection indicators predict the ability to recognise fake news and false memories, and whether the psychometric measures of the Cognitive Reflection test are in line with the norms in psychometric science. The main theory on which the bachelor thesis is based on is the dual process theory. There were 137 participants in the study, of whom 130 Latvian-speaking respondents aged 18-61 years (M = 29.14; SD = 11.59; 66.15% female) were included in the data processing. Data were collected online using the digital version of the Deese/Roediger-McDermott paradigm (Stadler et al., 1999; adapted into Latvian by Bērenfelde and Šneidere, 2020) for measuring false memories, the Cognitive Reflection test (Toplak et al., 2014; adapted into Latvian by Ķule, 2022) to measure cognitive reflection, and fake and true news material (Škapare, 2020; expanded) to measure the ability to recognise fake news. The results of the study indicated that there is no statistically significant relationship between the ability to recognise fake news and false memories. A statistically significant weak relationship was found between the ability to recognise fake news and cognitive reflection (rs = .27, p < .01) and between false memories and cognitive reflection (rs = -.27; p < .01). The cognitive reflection indicators predicted the ability to recognise fake news (R2 = .09, F (1, 128) = 12.69, p < .001), explaining 9% of the variation in the ability to recognise fake news, and the critical lures indicators (R2 = .10, F (1, 128) = 14.46, p < .001), explaining 10% of the variation in the false memories’ indicators. The difficulty indices of the Cognitive Reflection test were within the suggested norms in psychometric science, ranging from .41 to .62; the inter-item correlations were also within the norms, ranging from .39 to .71. The Cognitive Reflection test Latvian version shows high internal consistency scores of  = 0,81. It can be concluded that there is no relationship between false memories and the ability to recognise fake news, but higher cognitive reflection indicators are associated with better ability to recognise fake news and lower susceptibility to false memories, as well as being predictive of these indicators. The Latvian version of the Cognitive Reflection test psychometric measures are in line with the suggested norms in psychometric science.