Šternberga darba atmiņas modificētās testa versijas izstrāde.

Abstract

Šī pētījuma mērķis bija Šternberga darba atmiņas modificētās testa versijas izstrāde. Šternberga darba atmiņas tests (Sternberg, 1966) ir viens no populārākajiem kognitīvo spēju testiem, kas tiek izmantots neirozinātnes pētījumos (Corbin & Marquer, 2013) un tam par pamata mērījumu tiek izmantots reakcijas laiks, kas apzīmē ilgumu starp stimulu un atbildes reakciju uz to (Jensen, 2006). Latvijas zinātniskajā vidē trūkst digitālo rīku kognitīvo spēju izvērtēšanai un nav atrodams brīvpieejas digitāls darba atmiņas tests. Līdz ar to ir nepieciešamība pēc šāda praktiska rīka izveides, ko lietot pētniecības nolūkos. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika izvirzīti četri pētnieciskie uzdevumi un jautājumi ar mērķi noskaidrot testa pilotversijas un gala versijas iekšējās saskaņotības rādītājus, uzdevumu vidējos reakcijas laikus, diskriminācijas un grūtības indeksus. Testa pilotpētījumā piedalījās 80 respondenti vecumā no 21 līdz 61 gadiem (M = 37,44; SD = 10,04), 51% sievietes. Testa gala versijas datu analīzē tika iekļauti 105 respondentu dati. Respondenti bija vecumā no 18 līdz 79 gadiem (M = 31; SD = 14,66), 66% sievietes. Tests tika izveidots OpenSesame (v. 3.3. 14 Lentiform Loewenfeld) programmatūrā (Mathôt et al., 2012), testa izvietošana, uzturēšana un datu ievākšana notika caur serveri mindprobe.eu. Tests sastāvēja no demogrāfiskās aptaujas, 10 izmēģinājuma uzdevumiem un 60 testa uzdevumiem. Testa psihometriskie rādītāji tika analizēti pēc divu veidu rezultātiem — reakcijas laika un atbilžu precizitātes. Pilotpētījuma rezultāti uzrādīja augstu iekšējo saskaņotību (α1=0,97, α2=0,78), uzdevumu reakcijas laiki pieauga līdz ar virknes garumu (740,66 - 1232,86 ms), diskriminācijas indeksi bija gan normas robežās, gan ārpus tām (0,25 - 0,77; -0,81 - 0,79). Grūtības indeksi variēja robežās no 0,01 - 1. Testa gala versijas rezultāti uzrādīja augstu iekšējo saskaņotību (α1=0,97, α2=0,93), uzdevumu reakcijas laiki pieauga līdz ar virknes garumu (711,9 - 1172,1 ms), diskriminācijas indeksi bija gan normas robežās, gan ārpus tām (0,05 - 0,93; 0,56 - 0,99). Grūtības indeksi variēja robežās no 0,56 - 0,99. Veicot pētījuma rezultātu analīzi, tika secināts, ka iegūtie testa psihometriskie rādītāji ir vai nu normas robežās, vai virs tām, kas atbilst rezultātu tendencēm, kas novērotas citās testa adaptācijas versijās un kas ir definētes testu adaptācijas vadlīnijās. Nākotnē šis tests var tikt praktiski pielietots pētījumos, kas sīkāk pēta darba atmiņas procesu uzbūvi, tās ātrumu un tās saistību ar citiem mentālo procesu mērījumiem.

The aim of this study was to develop the modified version of the Sternberg's working memory task. The Sternberg Working Memory Task (Sternberg, 1966) is one of the most widely used tests of cognitive abilities in neuroscience research (Corbin & Marquer, 2013). The test's tasks measures respondents' reaction time, which represents the duration between a stimulus and the response to it (Jensen, 2006). In the Latvian scientific community there is a lack of digital tools for assessing cognitive abilities and no open-access digital working memory test. Hence, there is a need for a practical tool that could be used for research purposes. To achieve the aim of the study, four research tasks and questions were designed with the aim of investigating the internal consistency of the pilot and final versions of the test, the average response times, discrimination and difficulty indices. The data for the pilot study was gathered from 80 participants from 21 to 61 years old (M = 37.44; SD = 10.04), 51% female. The data for the final version of the test was gathered from 105 participants. Respondents were from 18 to 79 years old (M = 31; SD = 14.66), 66% female. The test was developed in OpenSesame (v. 3.3. 14 Lentiform Loewenfeld) software (Mathôt et al., 2012). The test was deployed, maintained and data was collected via the mindprobe.eu server. The test consisted of a demographic questionnaire, 10 pilot tasks and 60 test tasks. The psychometric performance of the test was analysed in terms of two types of results: response time and response accuracy. The results of the pilot study showed high internal consistency (α1=.97, α2=.78), item response times increased with string length (740.66 - 1232.86 ms), discrimination indices were both within and outside the normal range (.25 - .77; -.81 - .79). The difficulty indices ranged from .01 to 1. The final version of the test showed high internal consistency (α1=.97, α2=.93), item response times increased with string length (711.9 - 1172.1 ms), discrimination indices were both within and outside the norm (.05-.93; .56-.99). Difficulty indices ranged from .56 - .99. The analysis of the results showed that the psychometric indices obtained were either within or above the normal range, which is consistent with the trends observed in other test adaptations and defined in the test adaptation guidelines. In the future, this test may be applied in research studies to further investigate the structure of working memory processes, their speed and their relation to various other mental measurements.