Politiskās orientācijas saistība ar pašnovērtētu fizisko veselību un veselības uzvedību pieaugušajiem.

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt politiskās orientācijas saistību ar pašnovērtēto fizisko veselību un veselības uzvedību pieaugušajiem. Tā kā iepriekšējos pētījumos par politisko orientāciju Latvijā nav aplūkota politiskās orientācijas saistība ar veselības aspektiem un iepriekš ir konstatēta politiskās orientācijas saistība ar dažādiem mainīgajiem, ir svarīgi izpētīt šo mainīgo attiecības. Pētījumā piedalījās 146 pieaugušie vecumā no 18 līdz 63 gadiem (M = 28,46; SD = 10,70, 75,3% sievietes). Politiskās orientācijas diviem aspektiem tika izmantota Sociālā konservatīvisma skala (Trups-Kalne, Dimdins, 2011) (sociālā aspekta noteikšanai) un Atbalsta valsts lomai skala (Dimdins, 2012, 2014) (ekonomiskajam aspektam), pašnovērtētajai fiziskajai veselībai – Fiziskās veselības aptauja (The Physical Health Questionnaire, PHQ, Schat, et. al., 2005.), veselības uzvedībai – Veselību veicinoša dzīvesveida aptauja (Health Promoting Lifestyle Profile II, HPLP II, Walker, Sechrist, & Pender, 1987, daļēju adaptāciju latviešu valodā veica Goluboviča, 2023). Iegūtie rezultāti liecina, ka starp politisko orientāciju un pašnovērtēto fizisko veselību un veselības uzvedību pieaugušajiem pastāv pozitīva saistība. Ir vāja, pozitīva, statistiski nozīmīga korelācija starp politiskās orientācijas sociālo dimensiju un veselības uzvedības kopīgo rādītāju (r = 0,18*), un tās divām apakšskalām – uzturu (r = 0,17*) un garīgo izaugsmi (r = 0,33*). Tas norāda uz veselīgākiem veselības paradumiem cilvēkiem ar vairāk sociāliem uzskatiem. Pastāv vāja, pozitīva, statistiski nozīmīga korelācija starp politiskās orientācijas ekonomisko dimensiju un pašnovērtēto fiziskās veselības kopīgo rādītāju (r = 0,24*), un divām tās apakšskalām – miega traucējumiem (r = 0,18*) un gremošanas problēmām (r = 0,20*). Tas ļauj secināt, ka cilvēki ar vairāk ekonomiski kreisiem uzskatiem subjektīvi sliktāk novērtē savu veselību un atbalsta aktīvu valsts iejaukšanos veselības aprūpes jomā. Iegūtie rezultāti liecina par atšķirīgu pašnovērtēto veselības stāvokli un veselības uzvedību atšķirīgiem sociālā un ekonomiskā politiskās ideoloģijas aspektu pārstāvjiem Latvijā un var būt pamats turpmākai pētniecībai, kā arī var sekmēt efektīvāku veselību veicinošu modeļu ieviešanu sabiedrībā.

The purpose of the research was to investigate the correlation between political orientation and self-rated physical health and health behavior among adults. Since previous studies on political orientation in Latvia did not examine the relationship between political orientation and health aspects, and previous research has found associations between political orientation and various other variables, it is important to explore these relationships. The study included 146 adults aged 18 to 63 years (M =28,46; SD =10,70, 75.3% female). Two aspects of political orientation were used: the Social Conservatism Scale (Trups-Kalne, Dimdins, 2011) to determine the social aspect and the Support for State Role scale (Dimdins, 2012, 2014) for the economic aspect. Self-rated physical health was assessed using the Physical Health Questionnaire (PHQ, Schat, et al., 2005), and health behavior was assessed using the Health Promoting Lifestyle Profile II (HPLP II, Walker, Sechrist, & Pender, 1987, with partial adaptation to Latvian carried out by Golubovicha, 2023). The results indicate a positive association between political orientation and self-rated physical health and health behavior among adults. There was a weak, positive, statistically significant correlation between the social dimension of political orientation and the overall health behavior construct (r = 0.18*) as well as two of its subscales - diet (r = 0.17*) and spiritual growth (r = 0.33*). This suggests that people with more socially oriented views have healthier health habits. There was also a weak, positive, statistically significant correlation between the economic dimension of political orientation and the overall self-rated physical health construct (r = 0.24*) as well as two of its subscales - sleep problems (r = 0.18*) and digestive problems (r = 0.20*). This suggests that people with more economically leftist views subjectively rate their health worse and support active state intervention in the field of healthcare. The results indicate differences in self-rated health status and health behavior among representatives of the social and economic aspects of political ideology in Latvia, and provide a basis for further research and more effective implementation of health promotion models in society.