Multidimensionālās seksuālā Es koncepcijas aptaujas (MSSCQ) adaptācijas latviešu valodā.

Abstract

Pētījuma mērķis ir adaptēt Multidimensionālo seksuālā Es koncepcijas aptauju (MSEKA) (The Multidimensional Sexual Self-Concept Questionnaire, MSSCQ, 2001) latviešu valodā un pārbaudīt aptaujas latviskās versijas iekšējās saskaņotības, ticamības un validitātes rādītājus. MSEKA ir pašraksturojama aptauja, kas sastāv no 101 apgalvojuma un ļauj novērtēt 20 ar seksuālā Es koncepciju saistītus aspektus (seksuālo trauksmi, seksuālo pašnovērtējumu, motivāciju izvairīties no riskantām seksuālām aktivitātēm utt.). Skaidra un pozitīva seksuālā Es koncepcija veicina indivīda vispārējo apmierinātību un kvalitatīvas komunikācijas veidošanu starp seksuālajiem partneriem, kā arī samazina nevēlamas grūtniecības un seksuāli transmisīvu slimību risku (Snell and Papini, 1989). Pētījumā piedalījās 686 Latvijas iedzīvotāji (18–72 gadu vecumā, M = 35,2, 70% sievietes). Pētījuma rezultāti uzrāda daļēju adaptētās aptaujas atbilstību psihometrijas zinātnē pieņemtajām normām. Aptaujas psihometriskie rādītāji 5 no 20 skalām uzrāda būtiskas novirzes no reakcijas un diskriminācijas indeksu normām. Iekšējās saskaņotības rādītāji uzrāda, ka trīs skalām Kronbaha alfa ir apšaubāmas un maznozīmīgas ticamības, bet faktoru analīze 4 no 20 skalām uzrāda pantus, kas neiekļaujas nevienā no faktoriem. Testā – retestā Pīrsona korelāciju analīze uzrādīja daļēju aptaujas datu noturību laikā: piecas no 20 skalām uzrādīja augstus retesta ticamības koeficienta rādītājus (0,8 < r <1), četras skalas uzrādīja apmierinošus retesta ticamības koeficienta rādītājus (0,7< r < 8), sešām skalām retesta ticamības koeficienta rādītāji uzrādīja zemus jeb apšaubāmus rādītājus un divām skalām koeficientu rādītāji vispār nav noturīgi laikā. Orģinālā instrumenta teorētiskā bāze un šī pētījuma rezultāti var kalpot par pamatu jauna instrumenta izstrādei, kurā būtu jāņem vērā gan jaunākie pētījumi un aktualitātes par seksuālā Es koncepciju un tā dimensijām, gan arī kulūratšķirības attiecībā uz terminoloģiju, jautājumu formulēšanu un sabiedrības zināšanām par atsevišķiem seksuālā Es koncepcijas aspektiem.

The aim of this study is to adopt The Multidimensional Sexual Self-Concept Questionnaire (MSSCQ, 1995) in Latvia and to verify internal consistency, reliability and validity of the Latvian version of this inventory. The MSSCQ is a self-report inventory and consists of 101 items for assessing 20 different aspects of sexual Self-concept (sexual-anxiety, sexual self-esteem, motivation to avoid risky sex, etc.). A clear and positive sexual self-concept contributes to an individual's overall satisfaction and to the development of quality communication between sexual partners, as well as reducing the risk of unwanted pregnancy and sexually transmitted diseases (Snell and Papini, 1989). The sample (N = 686) included Latvian-speaking voluntary participants (average age 35,2 years; M= 35,2, 70% - females). The results of the study show a partial compliance of the adapted questionnaire with the accepted norms in psychometric science. The psychometric scores of the questionnaire showed significant deviations from the norms of the reaction and discrimination indexes in 5 out of 20 scales. Internal consistency scores showed Cronbach's alphas of questionable and marginal reliability for three scales, while factor analysis showed items that did not fit any of the factors for 4 of the 20 scales. In the retest, Pearson correlation analysis showed partial temporal stability of the survey data: five out of 20 scales showed high retest reliability (0.8 < r < 1), four scales showed fair retest reliability (0.7 < r < 8), six scales showed low or questionable retest reliability and two scales showed no temporal stability of the coefficients at all. The theoretical basis of the original instrument and the results of this study can serve as a basis for the development of a new instrument, which should take into account recent research and current developments on the concept of sexual self and its dimensions, as well as cultural differences in terminology, question wording and public knowledge on certain aspects of the concept of sexual self.