Reliģiskās spriedzes un reliģiozitātes saistība ar psiholoģisko labklājību nenoteiktības apstākļos Latvijas kristiešu izlasē.

Abstract

Bakalaura darba mērķis: Izpētīt reliģiskās spriedzes un reliģiozitātes saistību ar psiholoģisko labklājību nenoteiktības apstākļos Latvijas kristiešu izlasē. Pētnieciskie uzdevumi bija noskaidrot vai pastāv saistība starp reliģisko spriedzi, reliģiozitāti un psiholoģisko labklājību nenoteiktības apstākļos Latvijas kristiešu izlasē. Noskaidrot kādi reliģiozitātes un reliģiskās spriedzes aspekti vislabāk prognozē psiholoģisko labklājību nenoteiktības apstākļos Latvijas kristiešu izlasē. Pētījuma teorētiskais modelis balstīts uz K. Rifas (Ryff) Psiholoģiskās labklājības teoriju (Ryff, 1989), J. Ekslaines (Exline) Reliģiskās spriedzes teoriju (Exline et al., 2014) un Č. I. Gloka (Glock) un R. Starka (Stark) (Glock, 1962) Reliģiozitātes dimensiju modeli (Reliģijas centralitāte) (Huber & Huber, 2012). Pētījumā piedalījās 452 respondenti no 18 līdz 85 gadiem (M=47,92; SD=13,21), 327 sievietes (72,6 %) un 127 vīrieši (27,4 %), kuri sevi uzskata par reliģioziem. Pētījumā izmantota psiholoģiskās labklājības skala (Psychological Wellbeing Scale, Ryff, 1989; adaptāciju latviešu valodā veica S. Voitkāne un S. Miezīte, 2001), Reliģijas centralitātes skala, CRS-5 (The Centrality of Religiosity Scale, CRS-5, Huber, 2012) (adaptāciju latviešu valodā veica I. Trups-Kalne (2019), RSU) un Reliģiskās spiedzes aptauja (Religious and Spiritual Struggles Scale, RSS Scale, Exline et al., 2014) (adaptāciju latviešu valodā veica L. Putniņa un I. Trups-Kalne, (2022), RSU). Pētījuma dati ievākti tiešsaistē no 2022. gada 9. novembra līdz 2022. gada 31. decembrim. Iegūtie rezultāti norāda uz to, ka saasinoties reliģiskais spriedzei reliģiozu indivīdu psiholoģiskā labklājība samazinās, bet pieaugot reliģijas centralitātei psiholoģiskā labklājība paaugstinās. Savukārt, jo indivīds ir reliģiozāks (izteiktāka reliģijas centralitāte), jo reliģiskās spriedze būs mazāk izteikta. Regresijas analīzes rezultātā izveidotais modelis prognozē augstākus psiholoģiskās labklājības rādītājus ja ir zemāki reliģiskās spriedzes rādītāji (īpaši ar jēgu saistītā reliģiskā spriedze) un pie augstāki reliģiskās pieredzes dimensijas rādītāji. Atslēgvārdi: reliģiozitāte, garīgums, psiholoģiskā labklājība, psiholoģiskā spriedze.

The aim of the study was to explore the relationship between religious struggle, religiosity, and psychological well-being in uncertain circumstances among a sample of Latvian Christians. The research objectives were to determine if there is a correlation between religious struggle, religiosity, and psychological well-being in uncertain circumstances among Latvian Christians, and to identify which aspects of religiosity and religious struggle best predict psychological well-being. The theoretical model of the study is based on C. Ryff`s theory of psychological well-being (Ryff, 1989), J. Exline`s theory of religious struggle (Exline et al., 2014), and C.I. Glock`s and R. Stark's (Glock, 1962) model of religiosity dimensions (Religiosity centrality) (Huber & Huber, 2012). The study involved 452 respondents aged 18 to 85 (M=47.92; SD=13.21), 327 women (72.6%) and 127 men (27.4%), who consider themselves religious. The Psychological Wellbeing Scale (Ryff, 1989; adaptation to Latvian by S. Voitkāne & S. Miezīte, 2001), the Centrality of Religiosity Scale, CRS-5 (Huber, 2012) (adaptation to Latvian by I. Trups-Kalne (2019), RSU), and the Religious and Spiritual Struggles Scale, RSS Scale (Exline et al., 2014) (adaptation to Latvian by L. Putniņa & I. Trups-Kalne, (2022), RSU) were used. The study data were collected using an electronic questionnaire between 9 November and 31 December 2022. The results indicated that as religious struggle intensifies, the psychological well-being of religious individuals decreases, but as the centrality of religiosity increases, psychological well-being improves. Moreover, the more religious an individual is (the more pronounced the centrality of religiosity), and the less pronounced their religious struggle will be. The regression analysis results revealed that the model predicts higher psychological well-being scores at lower levels of religious struggle (especially meaning-related religious struggle) and higher levels of religiosity experience dimensions. Key words: religiosity, spirituality, psychological well-being, religious stress.