Valsts iestādes darbinieku izdegšanas saistība ar dažādām vecuma grupām un profesionālās darbības profiliem.

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Izdegšanas saistība ar dažādām vecuma grupām un profesionālās darbības profiliem valsts iestādes darbiniekiem”. Bakalaura darba mērķis ir veikt zinātnisko pētījumu par izdegšanas pazīmēm valsts iestādē nodarbinātajiem trīs darba vecuma grupās, vienā struktūrvienību grupā un vienā vadītāju/speciālistu grupā un noskaidrot vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības izdegšanai ar mainīgajiem. Balstoties uz jaunāko pētījumu datiem un pētnieciskā darba sadarbības valsts iestādes pasūtījumu, tika izvirzīta hipotēze, ka tiks iegūta statistiski nozīmīga saistība un pierādīsies atšķirības izdegšanas rādītājos pa vecuma grupām un profesionālās darbības profiliem. Pētījumā piedalījās 695 dalībnieki (N=695), no kuriem 597 sievietes (86%). Tika pētīta izdegšanas saistība trīs vecuma grupās (līdz 30 gadiem, n=46; 30 – 45 gadiem, n=274; 45 + vecuma grupā, n=375) un divās profesionālās darbības profilu grupās: struktūrvienību grupā (kur atbalstošajās struktūrās n=560; pamatdarbības struktūrās n=135) un vadītāju/speciālistu grupā (speciālisti n=564; vadītāji, n=131). Pēc vecuma grupu iedalījuma netiek noteikta zemākā un augstākā vecuma robeža, taču tika izpildīts pilngadības nosacījums kā arī pilnas darba slodzes nosacījums. Respondenti interneta vietnē brīvprātīgā kārtā aizpildīja anketu, atbildot uz jautājumiem par sociāli demogrāfiskajiem rādītājiem (vecums, dzimums, darba profilu iedalījums) un izpildīja Izdegšanas novērtēšanas instrumentu (Burnout Assessment Tool, Schaufeli, De Witte, & Desart, 2020), kas mēra izdegšanas pazīmes 2 skalās: primārajos/pamata simptomos un sekundārajos simptomos un 6 apakš skalās: izsīkums, emocionāli traucējumi, kognitīvi traucējumi, psiholoģiskā distance un psiholoģiskās ciešanas, psihosomatiskas sūdzības. Pēc oriģinālā autora rezultātu interpretācijas tika aprēķināts izdegšanas līmenis, izmantojot vidējā aritmētiskā vērtību un nosakot izdegšanas līmeņa iedalījumu pēc zemākās un augstākās izdegšanas līmeņa robežas (no ≥ 25 līdz 100%). Tika iegūti rezultāti un secināts, ka pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības izdegšanas pazīmju rādītājos (līmeņos), no zema izdegšanas līmeņa (zem 25%) līdz ļoti augstam izdegšanas līmenim (95% un vairāk) tieši primāro simptomu pazīmēm ar visām neatkarīgo mainīgo grupām – vecuma grupā, struktūrvienību grupā un vadītāju/speciālistu grupā. Hipotēze apstiprinājās daļēji un pētījuma rezultāti var būt par pamatu tālākai izpētei, lai rastu padziļinātāku izpratni par izdegšanas saistību ar darba vides faktoriem.

The topic of the bachelor's thesis is "Relationship of burnout with different age groups and professional activity profiles for employees of a state institution". The aim of the bachelor thesis is to conduct a scientific study on the signs of burnout among employees in a state institution in three working age groups, one group of structural units and one group of managers/specialists and to find out whether there are statistically significant differences in burnout with variables. Based on the data of the latest studies and the order of the state institution for research work cooperation, it was hypothesized that a statistically significant relationship would be obtained and differences in burnout indicators by age groups and professional activity profiles would be proven. The study included 695 participants (N=695), of which 597 were women (86%). The relationship of burnout was studied in three age groups (up to 30 years, n=46; 30 – 45 years, n=274; 45+ age group, n=375) and in two groups of professional activity profiles: in the group of structural units (where in supporting structures n=560; in core business structures n=135) and in the group of managers/specialists (specialists n=564; managers, n=131). According to the division of age groups, the lower and upper age limit is not determined, but the condition of adulthood and the condition of full workload were met. Respondents voluntarily filled out a questionnaire on the website, answering questions about socio-demographic indicators (age, gender, job profile classification) and completed the Burnout Assessment Tool (Schaufeli, De Witte, & Desart, 2020), which measures the symptoms of burnout 2 scales: primary/basic symptoms and secondary symptoms and 6 subscales: exhaustion, emotional disturbances, cognitive disturbances, psychological distance and psychological distress, psychosomatic complaints. After the original author's interpretation of the results, the burnout level was calculated using the arithmetic mean and dividing the burnout level by the lowest and highest burnout level limits (from ≥ 25 to 100%). The results were obtained and it was concluded that there are statistically significant differences in the scores (levels) of burnout symptoms, from low burnout level (below 25%) to very high burnout level (95% and above) specifically for primary symptom signs with all groups of independent variables - age group, in the group of structural units and in the group of managers/specialists. The hypothesis was partially confirmed and the results of the study can be the basis for further research to find a deeper understanding of the relationship between burnout and work environment factors.