Dzīvesspēka saistība ar sociāli emocionālās veselības rādītājiem dažādās vecumgrupās

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp dzīvesspēku un sociāli emocionālo veselību dažādās vecumgrupās, attiecīgi jaunieši, jaunie pieaugušie un vidējie pieaugušie. Tika izvirzīti trīs pētnieciskie uzdevumi un pētījuma jautājumi ar mērķi noskaidrot, vai pastāv saistība starp dzīvesspēku un sociāli emocionālo veselību, atšķirības starp vecumgrupām dzīvesspēka un sociāli emocionālās veselības rādītājos un vai sociāli emocionālās veselības rādītāji ietekmē dzīvesspēku. Dalībnieki iedalās trīs grupās attiecīgi 16 – 19 gadus veci jaunieši(30%), 20 – 40 gadus veci jaunie pieaugušie(35%) un 41 – 65 gadus veci vidējie pieaugušie(35%). Pētījumā kopumā piedalījās 101 respondents no kuriem 81 sieviete (80,2%). Datu ievākšanas procesā tika iegūti demogrāfiskie dati, dzimums, vecums. Respondenti atbildēja uz divām aptaujām proti “sociāli emocionālās veselības” aptauju (Furlong et.al 2014) un “dzīvesspēka” aptauju (Wagnild et. al 1993). Datu apstrāde un analīze tika veikta ar datu apstrādes programmām MS Excel 365 un IBM SPSS Statistics 30.0 versiju. Datu analīzē tika izmantota Spīrmena rangu korelācijas analīze, dispersijas analīze un regresijas analīze. Iegūtie rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgu korelāciju starp dzīvesspēku un sociāli emocionālo veselību (rs = 0,75, p < 0,01) kā arī visi sociāli emocionālās veselības rādītāji proti, pārliecība par sevi, pārliecība par citiem, emocionālā kompetence un dzīvotspēja uzrādīja statistiski nozīmīgas korelācijas. Salīdzinot vecumgrupu atšķirības, rezultāti uzrādīja, ka statistiski nozīmīgas atšķirības redzamas tikai jauniešu grupai ar vidējiem pieaugušajiem (20,89 un 19,92, p < 0,05). Apskatot vai dzīvesspēks prognozē sociāli emocionālo veselību un tā rādītājus uzrāda, ka SEV faktors un visi tā rādītāji prognozē dzīvesspēku. Attiecīgi visspēcīgāk prognozē sociāli emocionālā veselība (0,75, p < 0,01), tad pārliecība par sevi (0,67, p < 0,01), dzīvotspēja (0,66, p < 0,01), tad emocionālā kompetence (0,51, p < 0,01) un visbeidzot pārliecība par citiem (0,49, p < 0,01). Rezultāti norāda, ka sociāli emocionālā veselība veicina augstāku dzīvesspēku, jo augstāka sociāli emocionālā veselība, jo augstāks dzīvesspēks. Jauniešiem dzīvesspēka rādītājs ir zemāks salīdzinot ar vidējiem pieaugušajiem. Dzīvesspēks ietekmē sociāli emocionālo veselību un tā rādītājus.

The aim of the study was to investigate the relationship between resilience and social emotional health in different age groups, namely older adolescents, young adults and middle adults. Three research tasks and research questions were put forward with the aim of finding out whether there is a relationship between resilience and social emotional health, are there differences in indicators of resilience and social emotional health between the age groups, and whether indicators of social emotional health affect resilience. Participants are divided into three groups, respectively 16-19-year-old older adolescents (30%), 20-40-year-old young adults (35%) and 41-65-year-old middle adults (35%). A total of 101 respondents participated in the study, of which 81 were females (80.2%). Demographic data, gender, age was obtained during the data collection process. Respondents completed two surveys, namely the “social emotional health” survey (Furlong et.al 2014) and the “resilience” survey (Wagnild et. al 1993). Data processing and analysis were performed with data processing programs MS Excel 365 and IBM SPSS Statistics version 30.0. Spearman's rank correlation analysis, analysis of variance and regression analysis were used for data analysis. The obtained results showed a statistically significant correlation between resilience and social emotional health (rs = 0.75, p < 0.01), as well as all indicators of social emotional health, namely belief in self, belief in others, emotional competence and engaged living showed statistically significant correlations. When comparing the differences between age groups, the results showed that statistically significant differences are seen only between the older adolescents and middle adults (20.89 and 19.92, p < 0.05). Looking at whether resilience affects socio-emotional health and its indicators shows that the SEV factor and all its indicators affects resilience. Accordingly, socio-emotional health is the strongest to affect (0.75, p < 0.01), followed by belief in self (0.67, p < 0.01), engaged living (0.66, p < 0.01), then emotional competence (0.51, p < 0.01) and finally belief in others (0.49, p < 0.01). The results indicate that social emotional health contributes to higher resilience, the higher the social emotional health, the higher resilience. Older adolescents have a lower resilience compared to middle adults. resilience affects social emotional health.