Psiholoģiskās noturības saistība ar sacensību trauksmi basketbolistiem.

Abstract

Šī darba mērķis bija noskaidrot psiholoģiskās noturības saistību ar sacensību trauksmi basketbolistiem. Tika izvirzīti trīs pētnieciskie uzdevumi, vai pastāv saistība starp psiholoģisko noturību un sacensību trauksmi basketbolistiem, vai pastāv vecumgrupu atšķirības psiholoģiskās noturības rādītājos basketbolistiem, un, vai pastāv vecumgrupu atšķirības sacensību trauksmes rādītājos basketbolistiem. Pētījumā piedalījās 49 latviski runājoši profesionāli basketbolisti vecumā no 18 līdz 32 gadiem – 100% vīrieši. Pētījumā̄tika pielietota demogrāfiskā aptauja, un divas Latvijā adaptētas aptaujas - Konores–Devidsona psiholoģiskās noturības skala (Connor–Davidson Resilience Scale, CD – RISC– 25, Connor & Davidson, 2003; adaptāciju latviešu valodā veica Skaldere– Darmudasa & Sudraba, 2021), un Uzlabotās sacensību trauksmes skalas 2. Versija (Revised version of the Competitive State Anxiety Inventory-2, CSAI-2R, Martens, Vealey, Burton, Bump & Smith, 1990; adaptāciju latviešu valodā veica B. Markāne, 2018). Pīrsona korelācijas analīze uzrādīja negatīvu saistību starp psiholoģisko noturību un gan somatisko trauksmi (r = -0,54, p<0,01), gan kognitīvo trauksmi (r = -0,62, p<0,01), taču pozitīvu saistību starp psiholoģisko noturību un pašpārliecinātību (r = 0,70, p<0,01). Pēc ANOVA dispersiju analīzes rezultātiem, starp trijām vecuma grupām pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības psiholoģiskās noturības rādītājos (F = 3,68) = 0,033 p<0,05, kā arī pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības somatiskās trauksmes rādītajos (F = 6,65) = 0,003 p<0,05, un kognitīvās trauksmes rādītajos (F = 3,21) =0,044 p<0,05. No iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka pastāv negatīva saistība starp psiholoģisko noturību un trauksmi, un pozitīva saistība starp psiholoģisko noturību un pašpārliecinātību. Kā arī ar pieredzi bagātāki basketbolisti uzrāda augstākus psiholoģiskās noturības rādītājus un zemākus trauksmes rādītājus. Praktiskais pielietojums šim pētījumam var būt treneriem un sporta psihologiem, viņiem nepieciešams pievērst uzmanību sportistu psiholoģiskajai noturībai, jo atlēti ar augstāku psiholoģisko noturību uzrāda zemāku trauksmi. It īpaši uzmanība jāpievērš gados jaunākiem sportistiem, jo viņu psiholoģiskās noturības rādītāji ir zemāki.

The aim of the study was to find out the relationship between resilience and competition state anxiety in basketball players. The research tasks were to find out whether there is a relationship between resilience and competition state anxiety in basketball players, and whether there are age-group differences in the index of psychological resilience and competition anxiety in basketball players. 49 professional basketball players, age range between 18 to 32 years old – 100% men. The study used a demographic survey and two surveys - (Connor-Davidson Resilience Scale, CD- RISC- 25, Connor & Davidson, 2003) and (Revised version of the Competitive State Anxiety Inventory-2, CSAI-2R, Martens, Vealey, Burton, Bump & Smith, 1990). Pearson correlation analysis showed a negative correlation between psychological resilience and somatic anxiety (r = -0,54, p<0,01), and cognitive anxiety (r = -0,62, p<0,01), but positive correlation between psychological resilience and self-confidence (r = 0,70, p<0,01). According to the ANOVA analysis of variance results, there are statistically significant differences in psychological resilience indicators between the three age groups (F = 3,68) = 0,033 p<0,05. And according to the ANOVA analysis of variance results, there are statistically significant differences between the three age groups in somatic anxiety scores (F = 6,65) = 0,003 p<0,05, and in cognitive anxiety scores (F = 3,21) = 0,044 p< 0,05. As the basketball player's resilience scores increase, anxiety scores decrease, and self-confidence scores increase. More experienced basketball players show higher indicators of resilience. Also, more experienced basketball players show lower anxiety scores. The practical application of this research can be for coaches and sports psychologists, they need to pay attention to the psychological resilience of sports because athletes with higher psychological resilience show lower anxiety. Special attention need to be paid to younger athletes because their psychological resilience indicators are lower.