Vientulības sajūta un attālinātais darbs

Abstract

Nosaukums: Vientulības sajūta un attālinātais darbs. Mērķis: Noskaidrot vientulības sajūtas saistību ar dzimumu, vecumu, komunikācijas un socializācijas trūkumu, mājsaimniecības sastāvu un vēlmi strādāt attālināti. Uzdevumi: Noteikt vientulības sajūtas saistību ar dzimumu un vecumu attālināti strādājošu nodarbināto vidū; izpētīt vientulības sajūtas saistību ar komunikācijas un socializācijas trūkumu attālināti strādājošu nodarbināto vidū; raksturot vientulības sajūtas saistību ar mājsaimniecības sastāvu attālināti strādājošu nodarbināto vidū; noskaidrot vientulības sajūtas saistību ar vēlmi strādāt attālināti. Aktualitāte: 2019. gadā 3,0 % no Latvijas nodarbināto vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem strādāja attālināti. 2020. gadā to īpatsvars sasniedza 4,5 % un 2021. gadā - 11,0 %. Veicot darbu attālināti, nodarbinātais ir gan fiziski, gan sociāli izolēts no sava darba kolektīva un strādā mājās vienatnē, kā rezultātā tiek pakļauts sociālās izolētības un vientulības attīstības riskam (Bailey and Kurland 2002, Wang, Liu et al. 2021). Lai gan pastāv uzskats, ka no attālinātā darba izrietošās priekšocības ir būtiskākas par iespējamiem trūkumiem (Tavares 2017), sabiedrībā esošās zināšanas par attālināto darbu var tikt apšaubītas COVID-19 pandēmijas kontekstā (Wang, Liu et al. 2021). Darba hipotēzes: Vientulības sajūta attālināti strādājošu nodarbināto vidū ir saistīta ar ziņošanu par komunikācijas un socializājas trūkumu; lielāks vientulības sajūtas īpatsvars ir attālināti strādājošu nodarbināto vidū, kuri dzīvo vieni. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Bakalaura darbā izmantoti Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta, Vidzemes Augstskolas un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pētījuma par “COVID-19 ietekmi uz nodarbinātību un darba vidi Latvijā” 2021.gada nodarbināto aptaujas dati. Izmantotas aprakstošās statistikas metodes, frekvenču tabulas, šķērstabulas, Hī kvadrāta tests; statistiskā datu ticamība noteikta pēc p vērtības (p<0,05) un 95 % ticamības intervāla. Galvenie rezultāti: Analizējot sekundāros datus, noskaidrots, ka vientulības sajūtai nav statistiski nozīmīgas saistības ar attālināti strādājošu nodarbināto dzimumu; vientulības sajūta ir statistiski nozīmīgi saistīta ar attālināti strādājošu nodarbināto vecumu; lielākais vientulības sajūtas īpatsvars tika novērots attālināti strādājošu nodarbināto vidū, kuriem attālinātie darbinieku saliedēšanās pasākumi bija nepieciešami, taču no darba devēju puses netika nodrošināti; vientulības sajūta attālināti strādājošu nodarbināto vidū ir statistiski nozīmīgi saistīta ar dzīvošanu vienam; lielākais vientulības īpatsvars ir to attālināti strādājošu nodarbināto vidū, kuri nākotnē, beidzoties COVID-19 pandēmijai, labprātīgi neizvēlētos strādāt attālināti.

Title: Telework and feeling of loneliness. Study aim: To study the relationships of the feeling of loneliness with gender, age, lack of communication and socialization, household composition and desire to work remotely. Objectives: To determine the relationship of the feeling of loneliness with gender and age among employees working remotely; to investigate the relationship between the feeling of loneliness and the lack of communication and socialization among employees working remotely; to describe the relationship between the feeling of loneliness and the composition of the household among employees working remotely; to find out the connection between the feeling of loneliness and the desire to work remotely. Topicality: In 2019, 3.0 % of Latvian employees in the age group from 15 to 64 years worked remotely. In 2020, their share reached 4.5 % and in 2021 - 11.0 %. When working remotely, the employee is both physically and socially isolated from his work team and works alone at home, as a result of which he is exposed to the risk of developing social isolation and loneliness (Bailey and Kurland, 2002; Wang et al., 2021). Although there is a belief that the benefits of remote work outweigh the potential disadvantages (Tavares, 2017), the public knowledge of remote work may be challenged in the context of the COVID-19 pandemic (Wang et al., 2021). Hypotheses: The feeling of loneliness among telecommuting employees is related to a lack of communication and socialization; there is a higher proportion of the feeling of loneliness among telecommuters who live alone. Study design: Cross-sectional study. Study methode: Bachelor's thesis consist data from the employee survey which was carried out in 2021 by the Institute of Occupational Safety and Environmental Health of Riga Stradins University, Vidzeme University of Applied Sciences and Rēzekne Academy of Technology within the study "The impact of COVID-19 on employment and the working environment in Latvia". Descriptive statistical methods, frequency tables, cross tables, Chi-square test are used; statistical reliability of data is determined by p-value (p<0.05) and 95 % confidence interval. Main conclusions: Analyzing the secondary data, it was found that the feeling of loneliness does not have a statistically significant relationship with the gender of employees working remotely; the feeling of loneliness is statistically significantly related to the age of teleworkers; the highest proportion of the feeling of loneliness was observed among employees working remotely, for whom remote employee bonding events were necessary, but were not provided by employers; the feeling of loneliness among telecommuting employees is statistically significantly related to living alone; the highest proportion of loneliness is among remote workers who would not voluntarily choose to work remotely in the future when the COVID-19 pandemic ends.