Sociālo mediju lietošanas saistība ar sociāldemogrāfiskiem faktoriem, grūtībām saskarsmē ar vienaudžiem un emocionālajām grūtībām pusaudžiem Latvijā

Abstract

Tēma: Problemātiskas sociālo mediju lietošanas saistība ar sociāldemogrāfiskiem faktoriem, grūtībām saskarsmē ar vienaudžiem un emocionālajām grūtībām pusaudžiem Latvijā. Aktualitāte: Sociālie mediji ir nesens izgudrojums, kuru attīstība un lietošanas izplatība ļoti strauji palielinās, it īpaši, pusaudžu vidū. Līdzšinējie pētījumu atradumi liecina gan par pozitīvu, gan negatīvo ietekmi uz iedzīvotājiem, kas saistīta ar sociālo mediju lietošanu. Toties problemātiska sociālo mediju lietošana, tāda, kuru pavada uzvedības atkarībām esoši simptomi, zinātniskajā literatūrā atkārtoti ir saistīta ar negatīviem fiziskās un psihiskās veselības iznākumiem. Mērķis: Izpētīt problemātiskas sociālo mediju lietošanas izplatības saistību ar sociāldemogrāfiskiem faktoriem, grūtībām saskarsmē ar vienaudžiem un emocionālajām grūtībām Latvijas pusaudžos. Hipotēze: Problemātiska sociālo mediju lietošana ir statistiski nozīmīgi saistīta ar sociāldemogrāfiskiem faktoriem, grūtībām saskarsmē ar vienaudžiem un emocionālajam grūtībām Latvijas pusaudžos. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma tipa pētījums Pētījuma metodes: Bakalaura darba rezultāti balstīti uz Slimību profilakses un kontroles centra realizētā ”Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma” 2017./2018. gada aptaujas datu bāzes. Mērķa grupa – 11, 13 un 15 gadus veci skolēni Latvijā. Respondentu skaits- 4385. Pētītais atkarīgais lielums – problemātiska sociālo mediju lietošana. Pētītie neatkarīgie lielumi- sociāldemogrāfiskie faktori (vecums, dzimums, ģimenes sastāvs, ģimenes materiālā nodrošinājuma līmenis), saskarsmes grūtības ar vienaudžiem, emocionālās grūtības. Bakalaura darba datu analīzē tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes, biežuma sadalījums, Hī kvadrāta tests (χ2 ) un šķērstabulu analīze. Dati tika apstrādāti un analizēti izmantojot IBM SPSS Statistics Version 29.0 un MS Excel 2016. Nozīmīgākie secinājumi (rezultāti): Problemātiska sociālo mediju lietošana ir statistiski nozīmīgi izplatītāka Latvijas pusaudžu meiteņu vidū. Problemātiska sociālo mediju lietošana ir statistiski nozīmīgāki izplatītāka meitenēm no netradicionālajām ģimenēm. Problemātiska sociālo mediju lietošana ir nozīmīgi biežāka pusaudžos no zema materiālā nodrošinājuma ģimenēm. Problemātiska sociālo mediju lietošana ir saistīta ar emocionālajām grūtībam Latvijas pusaudžos. Saturs: Bakalaura darbs sastāv no 4 nodaļām, 52 lapaspusēm, 3 tabulām, 3 attēliem, 84 literatūras atsaucēm. Valoda: Latviešu

Title: Problematic social media use relationship with sociodemographic factors, peer communication difficulties and emotional problems. Topicality: Social media is a recent invention, the development and prevalence of which is rapidly increasing, especially among adolescents. Previours research findings indicate both positive and negative effects associated with the use of social media on individuals. However, problematic social media use, characterized by symptoms of behavioral addiction, has been consistently linked to negative physical and mental health outcomes in scientific literature. Study aim: To explore the association between problematic social media use and sociodemographic factors, peer communication difficulties and emotional problems among Latvian adolescents . Hypothesis: Problematic social media use is statistically significantly associated with sociodemographic factors, difficulties in peer relationships and emotional problems among Latvian adolescents. Study design: Cross-sectional study Study methods: Bachelor’s thesis results are based on data from Health behaviour in school aged children study 2017./2018., conducted by the Center for Disease Prevention and Control of Latvia. Study population – 11, 13 and 15- year old students from Latvia. Number of respondents – 4385. Dependent variable studied- problematic social media use. Independent variables studied – sociodemographic factors (age, gender, family structure, family affluence), peer communication difficulties, emotional problems. Descriptive statistical methods, frequency distribution, chi-square test (χ2 ) and cross tabulation analysis were used in the data analysis. The data were processed and analyzed using IBM SPSS Statistics Version 29.0 and MS Excel 2016. Conclusions: Problematic social media use is statistically significantly more prevalent across adolescent girls in Latvia. Problematic social media use is significantly more prevalent among girls from non-traditional families. Problematic socia media use is significantly more common among adolescents from low-affluence families. Problematic social media use is significantly associated with emotional difficulties among Latvian adolescents. Content: Bachelor’s thesis consists of 4 chapters, 52 pages, 3 tables, 3 images, 84 citations. Language: Latvian