Iedzīvotāju ar multimorbiditāti sociāldemogrāfiskais raksturojums Latvijā

Abstract

Darba tēma: Iedzīvotāju ar multimorbiditāti sociāldemogrāfiskais raksturojums Latvijā. Darba mērķis: Izpētīt multimorbiditātes izplatību Latvijas pieaugušo populācijā kopumā un sociāldemogrāfisko faktoru grupās. Aktualitāte: Multimorbiditāte- tiek definēta kā stāvoklis, kad cilvēkam diagnosticētas vismaz divas vai vairāk hroniskās slimības. Palielinoties paredzamajam dzīves ilgumam, sabiedrības novecošanai un iedzīvotāju vidējam vecumam, pieaug hronisko slimību skaits līdz ar to rodas multimorbiditātes slogs. Šī ir sabiedrības veselības aktuāla problēma, jo tā palielina veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu nepieciešamību, hroniski smago veselības stāvokļu dēļ. Ir nepieciešams identificēt saistību starp sociāldemogrāfiskajiem faktoriem un multimorbiditāti, jo tas palīdzētu efektīvāk izstrādāt multimorbiditātes profilakses pieejas un politiskos dokumentus, kā arī resursu piesaisti, saistībā ar šo problēmu. Hipotēzes: Multimorbiditātes izplatība ir augstāka sievietēm, pieaugot vecumam. Multimorbiditātes izplatība atšķiras saistībā ar izglītības līmeni un ģimenes stāvokli. Pētījuma dizains: Tika veikts šķērsgriezuma pētījums, darbā tika izmantoti dati no Slimību profilakses un kontroles centra 2020. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma sagatavotās datu bāzes. Pētījuma metodes: Tika izmantota SPKC datu bāze. Atkarīgais mainīgais bija hronisko slimību skaits. Neatkarīgie mainīgie bija dzimums, vecums, izglītības līmenis un ģimenes stāvoklis. Bakalaura darbā tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes: proporciju, šķērstabulu analīze, biežumu aprēķināšana. Neatkarīgo mainīgo grupās statistiski nozīmīgas atšķirības noteica ar Hī-kvadrāta testu (angl. – Chi-squared test). Statistiski nozīmīgas atšķirības starp grupām tika uzskatītas ja p < 0,05. Īpatsvara ticamības līmeņa noteikšanai tika aprēķināts proporciju 95% ticamības intervāls (95% TI). Rezultāti: . Kopējā multimorbiditātes izplatība bija 18,9%, vīriešiem tā bija 15%, sievietēm -21,9%. No 15 līdz 39 gadiem multimorbiditātes izplatība bija 2,7%, no 40 līdz 59 gadiem (16,7%) un vecumā no 60 gadiem -44,3%. Visaugstākais multimorbiditātes īpatsvars abiem dzimumiem ir vecuma grupā no 60 gadiem 43,7% vīriešiem 44,6% un sievietēm.Cilvēkiem, kuriem ir kopdzīve, multimorbiditātes izplatība ir lielāka (19,2%), nekā tiem, kuriem tās nav -18,4%Ģimenes stāvokļa un vecuma saistība ar hronisko slimību skaitu statistiski nozīmīgas atšķirības tika atrastas 15-39 gadu vecuma grupā, kur multimorbiditātes izplatība bija 3,7%. Secinājums: Lielāka multiorbiditātes izplatība ir sievietēm, vecumam pieaugot. Hronisku slimību skaitam nav saistības ar izglītības līmeni un vecumu. Multimorbiditātes izplatība ir lielāka tiem cilvēkiem, kuriem ir dzīvesbiedrs. Saturs: bakalaura darbs ir iedalīts 4 nodaļās. Kopējais darba apjoms ir 41 lappuses, ieskaitot 5 attēlus, 3 tabulas un 39 literatūras avotus.

Title: Socio-demographic characteristics of the population with multimorbidity in Latvia. Aim: Explore the prevalence of multimorbidity in the adult population of Latvia in general and in socio-demographic factors groups. Background: Multimorbidity - is defined as a condition in which a person has been diagnosed with at least two or more chronic diseases. As life expectancy increases, the ageing population and the average age of the population, the number of chronic diseases increases, resulting in a burden of multimorbidity. This is an ongoing public health problem as it increases the need for health and social care services, due to chronically severe health conditions. It is necessary to identify the relationship between socio-demographic factors and multimorbidity, as this would help to develop more effectively the prevention of multimorbidity, it’s approaches and political documents, as well as resources. Hypotheses: the prevalence of multimorbidity is higher in women as age increases. The prevalence of multimorbidity varies in terms of educational attainment and marital status. Study design: A cross-sectional study was conducted, the work used data from the database prepared by the Center for Disease Prevention and Control's 2020 study of habits affecting the health of the population of Latvia. Study methods: SPKC database was used. The dependent variable was the number of chronic diseases. The independent variables were gender, age, education level and marital status.In this work descriptive statistical methods were used: analysis of proportions, cross tables, calculation of frequencies. Statistically significant differences in groups of independent variables were determined with the Chi-squared test. Statistically significant differences between groups were considered if p < 0.05. The 95% confidence interval (95% CI). Results: The total prevalence of multimorbidity was 18.9%, in men it was 15%, in women -21.9%. From 15 to 39 years, the prevalence of multimorbidity was 2.7%, from 40 to 59 years (16.7%) and from 60 years -44.3%. The highest proportion of multimorbidity for both sexes is in the age group of 60 years and over, 43.7% for men and 44.6% for women. The prevalence of multimorbidity is higher in cohabiting people (19.2%) than in those who do not -18.4 % Relationship of marital status and age with the number of chronic diseases statistically significant differences were found in the 15-39 age group, where the prevalence of multimorbidity 3.7%. Conclusions: Women have a higher prevalence of multiorbidity as age increases. The number of chronic illnesses has no relationship to education levels and age. The prevalence of multimorbidity is higher among people with a spouse. Content: The bachelor is divided into 4 chapters. The total amount of work is 41 pages, including 5 images, 3 tables and 39 literature sources.