TikTok lietošanas paradumu saistība ar trauksmi jauniešiem vecumā no 18 - 25 gadiem.

Abstract

Pētījuma mērķis bija izpētīt, vai pastāv saistība starp TikTok lietošanas paradumiem un trauksmi jauniešiem vecumā no 18 – 25 gadiem. Pētījumā tika izvirzīti trīs pētnieciskie uzdevumi un jautājumi. Pētījums balstījās uz Pītera Lovibonda (P.F. Lovibond) un Sidneja Lovibonda (S.H. Lovibond) izstrādāto trīsdaļīgo depresijas, trauksmes un stresa modeli, kas raksturo pētījuma mainīgo – trauksmi (Lovibond & Lovibond, 1995). Literatūras pārskatā tika ietverti vairāki pētījumi, kas liecināja, ka TikTok lietošana veicina trauksmes simptomus jauniešiem. Balstoties uz iepriekš veiktajiem pētījumiem TikTok lietošanas paradumi tika izdalīti kā aktīvi un pasīvi (Masciantonio et al., 2021). Pētījumā piedalījās 108 respondents, vecumā no 18 līdz 25 gadiem, no tiem 57% sievietes (M = 21,81;SD = 2,22 ). Dalībnieki iedalījās aktīvajos (N = 65; sievietes 35%; vīrieši 26%; M = 21,9; SD = 2,19) un pasīvajos (N = 43; sievietes 22%; vīrieši 18%; M = 21,67; SD = 2,28) sociālo tīklu lietotājos. Iekļaušanas kritēriji pētījumā: 1) vecums no 18 līdz 25 gadiem; 2) ikdienā lietotā valoda - latviešu; 3) ir individuālais profils tīmekļa vietnē TikTok. Pētījumā tika aicināts respondentiem aizpildīt demogrāfisko aptauju, kas ietvēra jautājumus par vecumu, dzimumu, izglītības līmeni un TikTok lietošanas paradumiem, un aizpildīt depresijas, trauksmes un stresa aptauja (Depression Anxiety Stress Scales, DASS, Lovibond, S. & Lovibond, P., 1995). Dati tika ievākti tiešsaistē izmantojot elektronisko aptauju izstrādes rīku Google Veidlapas. Respondenti tika informēti par datu apstrādi, anonimitāti un datu izmantošanas mērķi. Dalība pētījumā bija brīvprātīga. Pētījuma rezultāti uzrādīja, ka nav statistiski nozīmīga saistība starp TikTok lietošanas paradumiem un trauksmi, jauniešiem vecumā no 18 – 25 gadiem (rₛ = 0,09; p = 0,31). Nepastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp pasīvo un aktīvo TikTok lietotāju trauksmes rādītājiem U = 1238,00 (p = 0,32). Rezultāti norādīja, ka nepastāv statistiski nozīmīgas dzimuma atšķirības TikTok lietotāju trauksmes rādītājiem U = 1732,50 (p = 0,06). Pētījuma izstrādes laikā tika secināts, ka TikTok lietošana viennozīmīgi neveicina trauksmes attīstību. Pastāv vairāki trauksmes veicinošie faktori TikTok lietotnē, piemēram, indivīda salīdzināšana sevi ar citiem, citu lietotāju negatīvā rīcība u.c, tādēļ ir grūti objektīvi identificēt tikai vienu riska faktoru. Pētījuma rezultāti sniedz ieguldījumu TikTok lietošanas paradumu konteksta skaidrošanā un kalpo par pamatu turpmākai šo mainīgo izpētei.

The aim of the study was to examine the relationship between TikTok usage habits and anxiety among young people aged 18-25. The study was based on the tripartite model of anxiety, depression and stress developed by Peter Lovibond and Sydney, which characterizes the research variable – anxiety (Lovibond & Lovibond, 1995). The literature review included several studies which suggested that TikTok use contributes anxiety symptoms in young people. Based on previous studies, TikTok usage habits were divided into active and passive. A total of 108 participants, aged between 18 and 25, participated in the study, of which 57% of them women (M = 21.81; SD = 2.22). Participants were divided into active (N = 65; female 35%; male 26%; M = 21.9; SD = 2.19) and passive (N = 43; female 22%; male 18%; M = 21.67; SD = 2.28) social network users. Respondents filled out a demographic survey, which included questions about age, gender, education level and TikTok usage habits. Respondents also filled out a depression, anxiety and stress scale (Lovibond, S. & Lovibond, P., 1995). Data were collected online using an electronic survey on Google Forms. Respondents were informed about data processing, anonymity and purpose of data use. Participation in the study was voluntary. The results of the study showed that there is no statistically significant relationship between TikTok usage habits and anxiety among young people aged 18-25 years (rₛ = 0.09; p = 0.31). There is no statistically significant difference between the anxiety scores of passive and active TikTok users U = 1238.00 (p = 0.32). The results indicated that there was no statistically significant gender difference in the anxiety scores of TikTok users U = 1732.50 (p = 0.06). During the development of the study, it was concluded that the use of TikTok does not unequivocally contribute to the development of anxiety. There are several anxiety-promoting factors in the TikTok app, such as an individual comparing themselves to others, the negative behaviour of other users, etc., so it is difficult to identify just one risk factor. The results of the study contribute to explaining the context of TikTok usage habits and serve as a basis for further research on these constructs.