Elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas un tabakas smēķēšanas saistība ar sociāldemogrāfiskajiem faktoriem un emocionālām un uzvedības grūtībām pusaudžiem Latvijā

Abstract

Darba nosaukums: Elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas un tabakas smēķēšanas saistība ar sociāldemogrāfiskajiem faktoriem un emocionālām un uzvedības grūtībām pusaudžiem Latvijā. Mērķis: Izpētīt elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas un tabakas smēķēšanas izplatību pusaudžiem Latvijā saistībā ar sociāldemogrāfiskajiem faktoriem un emocionālām un uzvedības grūtībām. Aktualitāte: Pēdējos gados pieaug elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas izplatība pusaudžiem, kļūstot par ievērojamu sabiedrības veselības problēmu. Latvijā kopš 2011. gada elektronisko smēķēšanas ierīču lietotāju īpatsvars vecuma grupā 13-15 gadi ir dubultojies. Līdz ar alternatīvu smēķēšanas produktu pieaugošu pieprasījumu, vērojams tabakas smēķēšanas izplatības samazinājums pusaudžiem, tomēr tas joprojām saglabājas salīdzinoši augsts. Elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana un tabakas smēķēšana ir saistīta ar virkni negatīviem veselības iznākumiem, tādējādi ir būtiski identificēt faktorus, kas ir saistīti ar šo kaitīgo paradumu. Hipotēze: 11, 13 un 15 gadus veciem Latvijas pusaudžiem elektronisko smēķēšanas ierīču un tabakas smēķēšanas izplatība ir atšķirīga sociāldemogrāfisko faktoru, emocionālo un uzvedības grūtību un dzimumu grupās. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Bakalaura darba izstrādē tika izmantoti dati 2017./2018. mācību gadā veiktā Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma. Pētījuma izlasē tika iekļauti 4395 skolēni 11, 13 un 15 gadu vecumā no Latvijas vispārizglītojošajām skolām. Datu analīzei tika izmantotas biežuma tabulas un šķērstabulas. Hī kvadrāta tests un ticamības intervālu salīdzināšana tika izmantota atšķirību noteikšanai starp mainīgajiem, statistiskā ticamība tika pielietota atbilstoši 95% ticamības intervālam. Rezultāti: Elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas izplatība pēdējā mēneša laikā bija statistiski nozīmīgi augstāka zēniem nekā meitenēm, tomēr tabakas smēķēšanas izplatība dzimumu grupās neatšķīrās. Meitenēm ar emocionālām grūtībām bija statistiski nozīmīgi augstāka elektronisko smēķēšanas ierīču izplatība un tabakas smēķēšanas izplatība nekā meitenēm bez emocionālām grūtībām. Abu dzimumu grupās pusaudžiem ar uzvedības grūtībām bija divas līdz trīs reizes augstāka elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanas un tabakas smēķēšanas izplatība, salīdzinot ar pusaudžiem bez uzvedības grūtībām. Secinājumi: 11, 13 un 15 gadus veciem Latvijas pusaudžiem elektronisko smēķēšanas ierīču un tabakas smēķēšanas izplatība statistiski nozīmīgi atšķiras vecuma, ģimenes struktūras, uzvedību grūtību grupās abiem dzimumiem un emocionālo grūtību grupās meitenēm, taču ģimenes materiālās nodrošinātības līmeņa grupās netika atrastas statistiski nozīmīgas atšķirības. Saturs: Bakalaura darbs sastāv no 4 nodaļām un 24 apakšnodaļām. Bakalaura darba apjoms ir 67 lappuses, ieskaitot 8 attēlus, 4 tabulas un 2 pielikumus. Darbā izmantoti 96 literatūras avoti. Valoda: Latviešu valoda.

Title: Association of the use of electronic smoking devices and tobacco smoking with sociodemographic factors and emotional and conduct problems among adolescents in Latvia. Aim of the study: To analyze the prevalence of the use of electronic smoking devices and tobacco smoking among adolescents in Latvia in relation to sociodemographic factors and emotional and conduct problems. Background: In recent years, the use of electronic smoking devices among teenagers has been increasing, becoming a significant public health problem. In Latvia, since 2011, the proportion of users of electronic smoking devices in the age group of 13-15 years has doubled. Along with the growing demand for alternative smoking products, there is a decrease in the prevalence of tobacco smoking among teenagers, but it remains relatively high. The use of electronic smoking devices and tobacco smoking are associated with a range of negative health outcomes, therefore it is essential to identify the factors associated with this harmful habit. Hypothesis: Among 11, 13 and 15-year-old Latvian teenagers, the prevalence of electronic smoking devices and tobacco smoking is significantly different in socio-demographic factor, emotional and conduct problem, and gender groups. Study design: Cross-sectional study. Study methods: Data from the “Health Behaviour among School-aged Children” study in Latvia 2017/2018 were used in the bachelor thesis. The study sample included 4395 students aged 11, 13 and 15 years from Latvian schools. Frequency tables and cross tables were used for data analysis. Chi-square test and comparison of confidence intervals were used to determine differences between variables, statistical confidence was applied according to the 95% confidence interval. Results: The prevalence of using electronic smoking devices in the last month was statistically significantly higher in boys than in girls, however, the prevalence of tobacco smoking did not differ between gender groups. Girls with emotional problems had statistically significantly higher prevalence of electronic smoking device use and tobacco smoking than girls without emotional problems. In both gender groups, adolescents with conduct problems had two to three times higher prevalence of electronic smoking device use and tobacco smoking compared to adolescents without conduct problems. Conclusions: Among 11, 13 and 15-year-old Latvian teenagers, the prevalence of electronic smoking devices and tobacco smoking statistically significantly differs in age, family structure, conduct problem groups for both genders and in emotional problem groups for girls, but no statistically significant differences were found between the groups of family material security level. Content: The bachelor thesis consists of 4 chapters and 24 subdivisions. The volume of the bachelor thesis is 67 pages, including 8 figures, 4 tables and 2 appendixes. 96 literature sources were used in the work. Language: Latvian.