Psihoemocionālo sūdzību izplatība saistībā ar demogrāfiskajiem un ģimeni raksturojošajiem faktoriem pusaudžu vecumā Latvijā.

Abstract

Tēma: Psihoemocionālo sūdzību izplatība saistībā ar demogrāfiskajiem un ģimeni raksturojošajiem faktoriem pusaudžu vecumā Latvijā. Aktualitāte: Pasaulē 1 no 7 pusaudžiem ir izjutis psihiskās veselības traucējumus, no kuriem aptuveni 3% ir saistīti ar uzvedības traucējumiem un nedaudz vairāk ar emocionālajiem traucējumiem (3-4%). Tādas psihoemocionālās sūdzības kā nervozitāte, nomāktība, aizkaitināmība vai slikts garastāvoklis un iemigšanas problēmas bieži ir raksturīgas tieši pusaudžiem. Apmēram 1 no 3 pusaudžiem ir izteikuši, ka izjūt patstāvīgas skumjas un nomāktību. Mērķis: Izpētīt psihoemocionālo sūdzību izplatību saistībā ar demogrāfiskajiem un ģimeni raksturojošajiem faktoriem pusaudžu vecumā Latvijā. Materiāls un metodes: Bakalaura darba izstrādei tika izmantota Slimību profilakses un kontroles centra pētījuma “Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums 2017./2018. mācību gada aptaujas rezultāti un tendences” datubāze. Šāds monitoringa tipa Latvijas iedzīvotāju veselības ietekmējošo paradumu pētījums tiek veikts reizi četros gados un tā mērķa grupa ir 11, 13 un 15 gadus veci pusaudži. Apstrādājot datus, tika izmantotas kvantitatīvās datu analīzes metodes – biežumu sadalījums, dati tika analizēti šķērstabulās ar Hī kvadrāta testu, ar kura palīdzību tika noteiktas analizēto datu atšķirības. Izmantojot Epitools kalkulatoru, ar 95% ticamības intervāla funkciju (95% TI), tika noteikti īpatsvaru ticamības intervāli. Rezultāti: Biežas nomāktības lielākā izplatība ir pusaudžiem ar zemu un vidēju (22%) ģimenes materiālās nodrošinātības līmeni, mazākā nomāktības izplatība vērojama pusaudžiem ar augstu materiālās nodrošinātības līmeni (15,9%). Biežas nomāktības izplatība pusaudžiem dzīvojot kopā ar abiem bioloģiskajiem vecākiem ir mazāka (16,7%) nekā pusaudžiem, kuri nedzīvo kopā ar abiem bioloģiskajiem vecākiem (23,1%). Vislielākā biežas nomāktības izplatība vērojama pusaudžiem, kuri neizjūt ģimenes sniegto emocionālo atbalstu (32,7%) un to pusaudžu vidū, kuri saņem ģimenes sniegto emocionālo atbalstu tikai vidēji bieži (30,3%), savukārt, pusaudžu vidū, kuri saņem emocionālo atbalstu vērojama zemākā biežas nomāktības izplatība (15,2%). Secinājumi: Biežu psihoemocionālo sūdzību izplatība ir augstāka to pusaudžu vidū, kuriem ir zems materiālās nodrošinātības līmeņa pašvērtējums. Biežas nomāktības, aizkaitināmības vai slikta garastāvokļa un grūtību iemigt izplatība ir augstāka tiem pusaudžiem, kuri nedzīvo ar abiem bioloģiskajiem vecākiem. Biežu psihoemocionālo sūdzību izplatība ir gandrīz uz pusi lielāka tiem pusaudžiem, kuri vidēji izjūt vai neizjūt ģimenes sniegto emocionālo atbalstu, salīdzinot ar pusaudžiem, kuri izjūt šo atbalstu. Darba struktūras apraksts: Kopējais darba apjoms 57 lpp, ieskaitot 24 attēlus. Izmantoti 70 avoti. Valoda: Latviešu valoda

Title: Prevalence of psycho-emotional complaints in relation to demographic and family factors among adolescence in Latvia. Background: Worldwide, 1 in 7 adolescents has experienced a mental health disorder, of which around 3% are associated with behavioural disorders and slightly more with emotional disorders (3-4%). Psycho-emotional complaints such as anxiety, feeling low, irritability, low mood and problems falling asleep are common among adolescents. Around 1 in 3 adolescents reported experiencing self-contained sadness and feeling low. Aim: To investigate the prevalence of psycho-emotional complaints in relation to demographic and family factors among adolescence in Latvia. Material and methods: The bachelor thesis used the database from the Centre for Disease Prevention and Control's study "Latvian School Health Habits Survey Results and Trends for the 2017/2018 School Year". This monitoring type study on health behaviours of Latvian population is carried out every four years and it’s target group is 11, 13 and 15 year old adolescents. Quantitative methods of data analysis were used to process the data: frequency distribution, cross-tabulations and Chi-square test were used to determine differences between the analysed data. Using the Epitools calculator, confidence intervals for proportions were determined using the 95% confidence interval function (95% TI). Results: The highest prevalence of frequent feeling low is among adolescents with low (31.7%) and medium (22%) levels of family material security, while the lowest prevalence of feeling low is among adolescents with high levels of material security (15.9%). The prevalence of frequent feeling low is lower for adolescents living with both biological parents (16.7%) than for adolescents not living with both biological parents (23.1%). The highest prevalence of frequent feeling low is observed among adolescents who do not receive emotional support from their families (32.7%) and among adolescents who receive emotional support from their families only moderately often (30.3%), while the lowest prevalence of frequent feeling low is observed among adolescents who receive emotional support (15.2%). Conclusions: The prevalence of frequent psycho-emotional complaints is higher among adolescents with low self-assessed material well-being. The prevalence of frequent feeling low, irritability or low mood and difficulty falling asleep is higher among adolescents who do not live with both biological parents. The prevalence of frequent psycho-emotional complaints is almost half as high for adolescents who, on average, do or do not experience emotional support from their family, compared to adolescents who do. Description of the structure: The total volume of the work is 57 pages, including 24 images, 70 literature sources were used. Language: Latvian