Bažas par smēķēšanas kaitīgumu veselībai saistībā ar smēķēšanas atmešanu pieaugušo iedzīvotāju vidū Latvijā

Abstract

Temats: Bažas par smēķēšanas kaitīgumu veselībai saistībā ar smēķēšanas atmešanu pieaugušo iedzīvotāju vidū Latvijā. Mērķis: Izpētīt bažu par smēķēšanas kaitīgumu veselībai saistību ar smēķēšanas atmešanu pieaugušo iedzīvotāju vidū Latvijā. Aktualitāte: Smēķēšana ir viens no izplatītākajiem atkarību izraisošo vielu lietošanas veidiem. Visā Eiropas Savienībā tiek atzīts, ka smēķēšana ir viens no galvenajiem priekšlaicīgas nāves cēloņiem. Latvijā 2018.gadā tie bija 7130 nāves gadījumu jeb 25% no visiem nāves gadījumiem. Kopumā pasaulē tabakas lietošana ir viena no nopietnākajām sabiedrības veselības problēmām. Tāpēc sabiedrības veselība koncentrējas uz smēķēšanas radīto seku samazināšanu, kā arī tiecas nodrošināt pēc iespējas tīrāku no tabakas dūmiem vidi. Smēķēšana var izraisīt daudz nopietnu hronisku un akūtu saslimšanu, piemēram, plaušu vēzi, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) un sirdslēkmes. Tādēļ ir ļoti būtiski veicināt veselībpratību par veselības paradumiem iedzīvotāju vidū, kā arī izglītot gan jauniešus, gan pieaugušos par smēķēšanas ietekmi uz veselību un sniegt informāciju par iespējām un veidiem, kā no tās atturēties un/vai atmest smēķēšanu. Hipotēze: Pastāv saistība starp bažām par smēķēšanas kaitīgumu veselībai un smēķēšanas atmešanu pieaugušo iedzīvotāju vidū Latvijā. Pētījuma dizains: šķērsgriezuma pētījums. Secinājumi: Latvijas iedzīvotāju populācijā nav vērojamas atšķirības vīriešu un sieviešu grupās saistībā ar bažām par smēķēšanas kaitīgumu veselībai. Lielākais respondentu īpatsvars, kuri ļoti/diezgan norūpējušies par smēķēšanas negatīvo ietekmi uz veselību, ir vecuma grupā no 65 līdz 74 gadiem, savukārt mazākais īpatsvars ir vecumā grupā no 15 līdz 24 gadiem. Lielākais respondentu īpatsvars, kuri ir mēģinājuši atmest smēķēšanu, ir respondenti, kuriem ir bažas par smēķēšanas ietekmi uz veselību, salīdzinot ar tiem, kuri ne pārāk/nemaz izjūt bažas par smēķēšanas ietekmi uz veselību. Smēķēšanu nekad nav mēģinājuši atmest statistiski nozīmīgi lielāks respondentu īpatsvars, kuri ne pārāk/nemaz ir norūpējušies par smēķēšanas kaitīgumu. Statistiski nozīmīgi lielāks respondentu īpatsvars, kuri vēlas atmest smēķēšanu, ir to respondentu vidū, kurus uztrauc smēķēšanas ietekme uz veselību, salīdzinot ar tiem, kuri izjūt nelielas vai nekādas bažas par smēķēšanas ietekmi uz veselību. Statistiski nozīmīgi lielāks respondentu īpatsvars, kuri ir nobažījušies par smēķēšanas kaitīgumu, ir nolēmuši atmest smēķēšanu tuvāko 12 mēnešu laikā, salīdzinot ar tiem, kuri nav nobažījušies. Smēķēšanu jau ir atmetuši un pašlaik nesmēķē lielāks to respondentu īpatsvars, kuri izjūt bažas par smēķēšanas kaitīgumu. Saturs: bakalaura darbā ietver 4 nodaļas, 10 apakšnodaļām, 5 attēli un 2 pielikumi. Darba kopējais apjoms ir 47 lapaspuses . Izmantoto literatūras avotu skaits ir 64. Valoda: latviešu.

Topic: Concerns about the harmfulness of smoking to health in relation to smoking cessation among the adult population in Latvia. Objective: To study the relationship of concerns about the harmfulness of smoking to health with smoking cessation among the adult population in Latvia. Topicality: Smoking is one of the most common uses of addictive substances. Smoking is recognised throughout the European Union as one of the main causes of premature death. In 2018, in Latvia it accounted for 7130 deaths or 25% of all deaths. In general, tobacco use is one of the most serious public health problems in the world. Public health therefore focuses on reducing the effects of smoking and aims to ensure that the environment is as clean as possible from tobacco smoke. Smoking can cause many serious chronic and acute illnesses, such as lung cancer, chronic obstructive pulmonary disease (COPD), and heart attacks. It is therefore essential to promote health literacy of health habits among the population, as well as to educate both young people and adults about the health effects of smoking and to provide information on options and ways to refrain from it and/or to quit smoking. Hypothesis: There is a correlation between concerns about the harmfulness of smoking to health and smoking cessation among the adult population in Latvia. Study design: cross-sectional study. Conclusions: There are no differences between men and women in the population of Latvia due to concerns about the health risks of smoking. The highest proportion of respondents who are very/quite concerned about the negative health effects of smoking are in the 65-74 age group, while the lowest proportion is in the 15-24 age group. The highest proportion of respondents who have tried to quit smoking are respondents who have concerns about the health effects of smoking compared to those who feel little/no concern about the health effects of smoking. Smoking has never been attempted by a statistically significantly higher proportion of respondents who are not too/at all concerned about the harmful nature of smoking. Statistically significantly higher proportions of respondents who want to quit are among those worried about the health effects of smoking compared to those who experience little or no health concerns about smoking. Statistically significantly higher proportions of respondents concerned about the dangers of smoking have decided to quit within the next 12 months compared to those not concerned. Smoking has already been abandoned and is currently not smoked by a higher proportion of respondents experiencing concerns about the harmful nature of smoking. Content: The bachelor's thesis includes 4 chapters, 10 subsections, 5 images, and 2 appendices. The total volume of work is 47 pages . The number of literary sources used is 64. Language: latvian.