Fizisko aktivitāšu saistība ar veselības pašvērtējumu iedzīvotājiem ar arteriālo hipertensiju Latvijā

Abstract

Nosaukums: Fizisko aktivitāšu saistība ar veselības pašvērtējumu iedzīvotājiem ar arteriālo hipertensiju Latvijā Mērķis: Izpētīt fizisko aktivitāti raksturojošos faktorus un to saistību ar veselības pašvērtējumu iedzīvotājiem ar arteriālo hipertensiju Latvijā. Aktualitāte: Sabiedrības veselība ir ļoti plaša un visaptveroša, tāpēc ir svarīgi veicināt veselībpratību par dažādām tēmām un mēģināt samazināt dažādas saslimšanas un veicināt cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanos, kā viens no veselības nozares slogiem ir arī arteriālā hipertensija. Veselības veicināšanas speciālisti arvien vairāk runā par fizisko aktivitāšu nepieciešamību un nozīmību cilvēku ikdienā. Arī hipertensijas novēršanai kā viens no profilakses pasākumiem ir fiziskā aktivitāte ikdienā. Fizisko aktivitāšu daudzums un biežums var ietekmēt arī cilvēka pašsajūtu un to, kā viņš vērtē savu veselību. Tāpēc sabiedrības veselībā būtu būtiski izpētīt hipertensijas pacientu fizisko aktivitāšu paradumus un veselības pašvērtējumu, lai varētu pilnvērtīgi izglītot sabiedrību par šo tēmu. Hipotēze: Pieaugot fiziskās aktivitātes biežumam, iedzīvotājiem ar arteriālo hipertensiju Latvijā ir augstāks veselības pašvērtējums. Secinājumi: Lielākā daļa respondentu ar fiziskām aktivitātēm vismaz 30 minūtes dienā nodarbojas reti vai nekad (83,4%) un savu veselību vērtē kā vidēju (53,8%), taču 30,2% respondentu veselību novērtē kā sliktu. Fizisko aktivitāšu vismaz 30 minūtes dienā biežums nozīmīgi atšķiras vecuma grupās, taču visās vecuma grupās augstākais īpatsvars ir to, kuri ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas reti vai nekad (53,6-86,4%). Augstākais īpatsvars to, kuri ar fiziskajām aktivitātēm vismaz 30 minūtes dienā nodarbojas 4 – 7 reizes nedēļā ir jaunākajā vecuma grupā – 15 līdz 34 gadi (10,7%). Brīvā laika pavadīšanas paradumi nozīmīgi atšķiras dzimuma grupas, un vīrieši (48,3%) biežāk nekā sievietes (38,1%) savu brīvo laiku pavada neaktīvi. Augstākais īpatsvars respondentu, kuri savu veselību vērtē kā sliktu ir to vidū, kuri reti vai nekad veic fizisko aktivitāti vismaz 30 minūtes dienā (32,1%) un arī to, kas brīvo laiku pavada neaktīvi (42,7%). Visaugstākais slikta veselības pašvērtējuma īpatsvars ir visās fiziskās aktivitātes (23,1 – 36,0%) un brīvā laika pavadīšanas (20,7 – 49,2%) grupās respondentiem no 55 līdz 74 gadiem. Tie arteriālās hipertensijas respondenti, kuri fizisko aktivitāti veic mazāk, savu veselību vērtē kā sliktāku. Saturs: Bakalaura darbs sastāv no 4 nodaļām un 15 apakšnodaļām. Kopējais darba apjoms 56 lapas, ieskaitot 19 attēlus. Izmantots 61 literatūras avots.

Title: Association of physical activities and self-rated health among people with arterial hypertension in Latvia Aim: Study the factors characterizing physical activity and their relationship with self-assessment of health in the population with arterial hypertension in Latvia. Actuality: public health is very broad and comprehensive, so it is important to promote health literacy on various topics and try to reduce various diseases and promote the improvement of people's quality of life, as one of the burdens of the health sector is also arterial hypertension. Health promoters talk more and more about the necessity and importance of physical activities in people's everyday life. One of the preventative measures for preventing hypertension is daily physical activity. The amount and frequency of physical activity can also affect a person's well-being and how they rate their health. Therefore, it would be essential in public health to study the physical activity habits and self-assessment of health of hypertensive patients in order to fully educate the public on this topic. Hypothesis: As the frequency of physical activity increases, residents with arterial hypertension in Latvia have a higher self-assessment of their health. Conclusions: Most respondents exercise for at least 30 minutes a day rarely or never (83,4%) and rate their health as average (53,8%), while 30,2% rate their health as poor. The frequency of physical activity varies significantly between age groups for at least 30 minutes a day, but in all age groups the highest proportion are those who do exercise rarely or never (53,6 – 86,4%). The highest proportion of those who engage in physical activity for at least 30 minutes a day are in the younger age group of 15 - 34 (10,7%) 4 - 7 times a week. Leisure habits vary significantly across gender groups, with men (48,3%) more likely than women (38,1%) to spend their time off inactive. The highest proportion of respondents who rate their health as poor are among those who rarely or never perform physical activity for at least 30 minutes a day (32,1%) and also those who spend their time off inactive (42,7%). The highest proportion of poor health self-assessment is in all groups of physical activity (23,1 – 36,0%) and leisure (20,7-49,2%) for respondents 55 - 74. Those respondents to arterial hypertension who perform less physical activity rate their health as worse. Content: The Bachelor's work consists of 4 chapters and 15 subchapters. This work consists of 56 pages, including 19 images. 61 literature sources were used.