Atvaļinājuma izmantošanas atšķirības dažādās nodarbināto grupās un saistībā ar attālinātā darba veikšanu.

Abstract

Nosaukums: Atvaļinājuma izmantošanas atšķirības dažādās nodarbināto grupās un saistībā ar attālinātā darba veikšanu. Mērķis: Izpētīt atvaļinājuma izmantošanas atšķirības dažādās sociāldemogrāfiskās nodarbināto grupās un saistībā ar attālinātā darba veikšanu, izpētot faktorus, kas varētu ietekmēt atvaļinājuma izmantošanas samazināšanos sabiedrībā. Aktualitāte: Atvaļinājums būtiski uzlabo nodarbināto veselības stāvokli un palīdz mazināt darba laikā uzkrāto stresu. Latvijas Republikas Darba likums paredz, ka nodarbinātajiem pienākas četru nedēļu ilgs atvaļinājums reizi gadā. Attālinātais darbs pēc Covid-19 pandēmijas ir kļuvis par normu daudziem nodarbinātajiem, tāpēc ir svarīgi saprast, kā atvaļinājumu izmanto nodarbinātie, kas strādā attālināto darbu un nodarbinātie, kas strādā klātienes darbu. Bakalaura darbs palīdz izprast, kādi sociāldemogrāfiskie faktori ietekmē atvaļinājuma izmantošanu klātienes un attālinātā darba veicējiem. Hipotēze: Izglītības līmenis, nodarbināto vecums, dzimums un amats attālināta darba veicējiem ietekmē pilna ikgadējā atvaļinājuma izmantošanu salīdzinājumā ar klātienes darba veicējiem. Metodes: Bakalaura darba izstrādē un datu apstrādē tika izmantoti Valsts darba inspekcijas pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2019-2021” nodarbināto aptaujas dati, kas tika veikta Eiropas Sociālā fonda projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana" (projekta identifikācijas Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros. Tika izmantoti 2250 respondentu aptaujas dati, kas sniedza atbildi uz jautājumu: “Vai Jūs pēdējā gada laikā esat izmantojis (-usi) apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu?””. Bakalaura darba datu analīzei tika izmantotas aprakstošās statistikas metodes un šķērstabulas ar Hī kvadrāta testu un 95% ticamības intervāla noteikšana. Atšķirību būtiskums balstīts uz p vērtībām (p<0,05). Secinājumi: Atvaļinājumu visvairāk neizmanto nodarbinātie, kas ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem, tomēr ir ievērojamas atšķirības tajā, kā šī vecuma respondenti izmanto atvaļinājumu, strādājot attālināti vai klātienē. Klātienē strādājošie jaunieši divreiz biežāk neizmanto atvaļinājumus. Attālinātā darba veicēji biežāk nekā klātienes darba veicēji atvaļinājumu izmanto pa daļām, sievietes izmanto atvaļinājumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām biežāk nekā vīrieši, gan strādājot attālināti, gan strādājot klātienē. Savukārt nodarbinātie, kas strādā zemākā amatā, ievērojami biežāk neizmanto atvaļinājumu. Saturs: Kopējais darba apjoms ir 49 lappuses, ieskaitot 3 attēlus, 8 tabulas un 3 pielikumus.

Title: Differences in vacation use in different groups of employees and in connection with remote work. Objective: To study the differences in vacation use in different socio-demographic groups of employees and in relation to remote work, exploring the factors that could influence the decrease in vacation use in society. Actuality: Vacation significantly improves the state of health of employees and helps reduce stress accumulated during work. The Labor Law of the Republic of Latvia stipulates that employees are entitled to a four-week vacation once a year. Remote work has become the norm for many employees after the Covid-19 pandemic, so it is important to understand how vacation is used by telecommuters and employees who work face-to-face. The bachelor's thesis helps to understand what socio-demographic factors influence the use of leave for in-person and remote workers. Hypothesis: The level of education, age, gender and position of the employees affects the use of full annual leave for remote workers compared to in-person workers. Methods: In the development and data processing of the bachelor's work, data were used from the survey of employees which were gathered within the framework of the State Labor Inspection study "Working conditions and risks in Latvia 2019-2021", as part of the European Social Fund project "Improving the practical implementation and supervision of occupational safety regulations" (project identification No. 7.3.1.0/16/I/001). Survey data included 2,250 respondents who answered the question: "Have you used paid annual leave in the last year?" Descriptive statistical methods and cross-tabulations with Chi-square test and 95% confidence interval determination were used. Significance of differences was based on p-values (p<0.05). Conclusions: Employees aged 18 to 24 do not use vacation the most, however, there are significant differences in how respondents of this age use vacation when working remotely or in person. Young people working face-to-face do not take vacations twice as often. Those performing remote work more often than those performing face-to-face work take leave in parts, women take leave in accordance with the requirements of regulatory acts more often than men, both when working remotely and when working in person. On the other hand, employees working in a lower position do not take vacation significantly more often. Content: The total volume of the work is 49 pages, including 3 figures, 8 tables and 3 appendices.