Kritiskās infrastruktūras politikas attīstība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopš Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā

Abstract

Bakalaura darbs “Kritiskās infrastruktūras politikas attīstība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopš Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā” aplūko, kā ir attīstījusies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kritiskās infrastruktūras politika pēc Krievijas izvērstās agresijas pret kaimiņvalstīm, kas aizsākās 2008. gadā Gruzijā, bet būtiskus apjomus ieguva 2014. gadā Ukrainā, kas eskalējās 2022. gadā. Kritiskās infrastruktūras drošība un tās nepārtraukta darbība ir viens no atslēgas elementiem, lai ne tikai sabiedrība, bet arī valsts kopumā spētu pilnvērtīgi funkcionēt, tādēļ darba mērķis ir analizēt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kritiskās infrastruktūras politikas attīstību pēc Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā. Darbā tika izvirzīta hipotēze, ka Krievijas agresija Ukrainā 2014. gadā nebija izšķirošais faktors kritiskās infrastruktūras politikas attīstībā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Lai izvērtētu, vai hipotēze apstiprinājās, darbā tika izvirzīti vairāki uzdevumi: 1) sniegt ieskatu Kopenhāgenas skolas pieejā, tās veidošanā un attīstībā, kā arī iedalījumā; 2) sniegt ieskatu par kritiskās infrastruktūras politiku Baltijas valstīs līdz 2014. gadam; 3) analizēt NATO izvirzītās prasības kritiskās infrastruktūras nodrošināšanā; 4) analizēt Eiropas Savienības izvirzītās prasības kritiskās infrastruktūras nodrošināšanā; 5) analizēt kritiskās infrastruktūras politiku un tās attīstību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pēc Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā; 6) izdarīt secinājumus par kritiskās infrastruktūras politikas attīstību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopš Krievijas agresijas Ukrainā 2014. gadā. Darba pirmajā nodaļā tiek aplūkota Kopenhāgenas skolas pieeja, tās attīstība, nozīmīgākie pētnieki un teorētiskie jēdzieni. Darba otrajā nodaļā tiek sniegts ieskats par kritiskās infrastruktūras politikas un termina attīstību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā līdz 2014. gadam un NATO, ES izvirzītās prasības/juridiskos aktus kritiskās infrastruktūras kontekstā. Darba trešajā nodaļā tiek aplūkots katras valsts gadījums atsevišķi pēc 2014. gada. Pētījumā izvirzītā hipotēze apstiprinājās – Krievijas agresija Ukrainā 2014. gadā nebija izšķirošais faktors Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kritiskās infrastruktūras politikas attīstībā. Lai gan tas bija nozīmīgs faktors, kritiskās infrastruktūras politikas attīstību ietekmēja arī tādi faktori kā terorisms Eiropā, ES un NATO redzējums par kritiskās infrastruktūras aizsardzību un izvirzītie akcenti šajā jautājumā. Tāpat katrā no Baltijas valstīm atšķīrās kritiskās infrastruktūras sektori, kuru attīstībai tika pievērsta lielāka uzmanība pēc 201. gada. Atslēgas vārdi: Latvija, Lietuva, Igaunija, kritiskā infrastruktūra, Krievija, karš Ukrainā

The bachelor thesis "Development of critical infratsructure policy in Latvia, Lithuania and Estonia since the Russian aggression in Ukraine in 2014" examines how critical infrastructure policy in Latvia, Lithuania and Estonia has evolved since the Russian aggression against neighboring states that began in Georgia in 2008 and escalated in Ukraine in 2014 and later in 2022. Critical infrastructure security and its continuous functioning is one of the key elements for the full functioning not only of society but also of the state as a whole, therefore the aim of this paper is to analyse the evolution of critical infrastructure policy in Latvia, Lithuania and Estonia after the Russian aggression in Ukraine in 2014. The hypothesis of the thesis is that the Russian aggression in Ukraine in 2014 was not a decisive factor in the development of critical infrastructure policy in Latvia, Lithuania and Estonia. In order to assess whether the hypothesis was confirmed, the thesis set out to: 1) provide an overview of the Copenhagen School approach, its formation and development, as well as its division; 2) provide an overview of critical infrastructure policy in the Baltic States up to 2014; 3) to analyse the requirements set by NATO for critical infrastructure provision; 4) to analyse the requirements set by the European Union for critical infrastructure provision; 5) to analyse critical infrastructure policy and its development in Latvia, Lithuania and Estonia after the Russian aggression in Ukraine in 2014; 6) to draw conclusions on the development of critical infrastructure policy in Latvia, Lithuania and Estonia since the Russian aggression in Ukraine in 2014. The first chapter of the paper deals with the Copenhagen School approach, its development, key researchers and theoretical concepts. The second chapter provides an overview of the evolution of critical infrastructure policy and the term in Latvia, Lithuania and Estonia until 2014 and the requirements/legal acts of NATO, EU in the context of critical infrastructure. The third chapter of the thesis looks at the case of each country separately after 2014. The hypothesis put forward in the study was confirmed - the Russian aggression in Ukraine in 2014 was not a decisive factor in the development of critical infrastructure policy in Latvia, Lithuania and Estonia. Although it was an important factor, the development of critical infrastructure policy was also influenced by factors such as terrorism in Europe, the EU and NATO vision and emphasis on critical infrastructure protection. The critical infrastructure sectors that received more attention after 201 also differed in each of the Baltic States. Keywords: Latvia, Lithuania, Estonia, critical infrastructure, Russia, war in Ukraine