Lielo datu un digitālās mikromērķēšanas pielietošanas tendence Eiropas Savienības dalībvalstu politiskajās kampaņās (2017-2022)

Abstract

Bakalaura darbā “Lielo datu un digitālās mikromērķēšanas pielietošanas tendence Eiropas Savienības dalībvalstu politiskajās kampaņās (2017-2022)” tiek aplūkotas lielo datu analītikas un digitālās mikromērķēšanas instrumentu izpausmes Eiropas politiskā mārketinga kampaņās. Apzinoties šo mārketinga instrumentu augošo popularitāti politikā kopš 2016. gada politiskā konsultāciju uzņēmuma Cambridge Analytica datu skandāla, darba mērķis ir noskaidrot lielo datu un digitālās mikromērķēšanas pielietošanas tendenci Eiropas Savienības dalībvalstu priekšvēlēšanu kampaņās laika posmā no 2017. līdz 2022. gadam. Lai izvērtētu hipotēzi: lielo datu un digitālās mikromērķēšanas pielietošanas tendence ir vērsta uz demokrātijas pamatvērtības – vēlētāju autonomijas, samazināšanu, tika izvirzīti uzdevumi: 1) veikt teorētiskās literatūras analīzi par demokrātisku politisko režīmu un tā priekšnoteikumiem politiskajai līdzdalībai un vēlētāju autonomijai; 2) sniegt ieskatu par politisko mārketingu un lielajiem datiem un digitālo mikromērķēšanu kā tā instrumentiem; 3) raksturot lielo datu un digitālās mikromērķēšanas integrāciju politiskā mārketinga kampaņās un iezīmēt šī procesa kontekstā akcentētos ieguvumus un problēmas; 4) sniegt kontekstu par Spānijā, Nīderlandē, Itālijā, Francijā un Vācijā esošajiem lielo datu un digitālās mikromērķēšanas tiesiskajiem regulējumiem; 5) analizēt šajās dalībvalstīs realizētās lielo datu un digitālās mikromērķēšanas priekšvēlēšanu kampaņas un noteikt to pozitīvās un negatīvās iezīmes demokrātijai. Darba teorētiskajā nodaļā tika sniegts demokrātijas, politiskā mārketinga un šo teoriju mijiedarbības skaidrojums. Darba empīriskajā daļā tika sniegts konteksts par lielo datu un digitālās mikromērķēšanas pielietojuma iespējām, riskiem un tiesisko regulējumu. Visbeidzot, tika veikta Spānijas, Nīderlandes, Itālijas, Francijas un Vācijas priekšvēlēšanu kampaņu analīze. Tika izmantota kvalitatīvā pētījumu metode – dokumentu analīze. No 2017. līdz 2022. gadam Spānijā tika realizētas 6 lielo datu un digitālās mikromērķēšanas kampaņas, Nīderlandē tās bija 8, Itālijā 2, Francijā tikai 1 un Vācijā 17, kas lielā mērā skaidrojams ar pastāvošajiem tiesiskajiem regulējumiem un ar politiķu atklātību šajā jautājumā. Lai gan izpētītās kampaņas atklāj politisko līdzdalību veicinošas iezīmes, tās tiek aizēnotas ar būtiskiem vēlētāju autonomijas un citu demokrātijas principu apdraudēšanu. Tā kā metode ir labvēlīga demokrātiskam procesam tikai tad, kad tā nav efektīva, darba hipotēze apstiprinās.

The bachelor’s thesis “The trend of the use of big data and digital microtargeting in political campaigns of the European Union member states (2017-2022)” examines the exercise of big data analytics and digital microtargeting tools in European political marketing campaigns. Realizing the growing popularity of these marketing tools in politics since the 2016 political consulting company Cambridge Analytica data scandal, the aim of thesis is to find out the trend of using big data and digital microtargeting in the pre-election campaigns of the European Union member states in the period of 2017 to 2022. To evaluate the hypothesis: the trend of using big data and digital micro-targeting aims to reduce the basic value of democracy – voter autonomy, the following tasks were set: 1) analyze the theoretical literature on democratic political regime and its prerequisites for political participation and voter autonomy; 2) provide insight into political marketing and big data and digital microtargeting as its tools; 3) describe the integration of big data and digital microtargeting in political marketing campaigns and outline the benefits and problems emphasized in this process; 4) provide context for the existing legal framework for big data and digital microtargeting in Spain, the Netherlands, Italy, France and Germany; 5) analyze the big data and digital microtargeting pre-election campaigns implemented in these member states and determine their positive and negative features for democracy. In theoretical part of the paper, an explanation of democracy, political marketing and the interaction of these theories was provided. In the empirical part of the paper, the context of the application possibilities, risks, and legal regulation of big data and digital microtargeting was provided. Finally, the election campaigns of Spain, the Netherlands, Italy, France, and Germany were analyzed. The qualitative study method – document analysis was used. Between 2017 and 2022, there were 6 big data and digital microtargeting campaigns in Spain, 8 in the Netherlands, 2 in Italy, only 1 in France and 17 in Germany, largely due to existing legal frameworks and the openness of politicians on the issue. Although the campaigns studied reveal features that promote political participation, they are overshadowed by significant threats to voter autonomy and other democratic principles. Since the method only favours a democratic process only when it is ineffective, the hypothesis confirmed.