Ukrainas kara ietekme uz Krievijas maigo varu: Libānas gadījuma analīze

Abstract

Pētījumā “ Ukrainas kara ietekme uz Krievijas maigo varu: Libānas gadījuma analīze” tiek analizēts, kā mainījies priekšstats par Krievijas maigo varu Libānā pirms un pēc Ukrainas kara (2015-2022). Par šī pētījuma kontekstu kalpo lomu teorijas teorētiskais ietvars starptautiskajās attiecībās, kas uzsver līdera, atbalsta, izaicinātāja, starpnieka un neitrālo lomu, ko valsts var spēlēt starptautiskajā arēnā. Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā karš Ukrainā ir mainījis Krievijas tēlu un to kā Libānas iedzīvotāji un politiskā elite uztver to lomu. Pētījuma ietvaros uzmanība tiek pievērsta Krievijas oficiālā naratīva un Krievijas plašsaziņas līdzekļu Libānā, jo īpaši “Sputnik Arabic”, kā arī Krievijas oficiālā naratīva kvalitatīvai izpētei. Koncentrējoties uz trim labi zināmām Libānas ziņu avotiem “Al Manar”, “Al Jadeed” un “LBCI”, šie dati tiek pretstatīti kvalitatīvam Libānas mediju satura pētījumam pirms Ukrainas konflikta un tā laikā. Darba pirmajā nodaļā tiek aprakstīts Krievijas un Libānas savstarpējo attiecību konteksts. Darba otrajā nodaļā tiek analizēts Krievijas oficiālais naratīvs. Darba trešajā nodaļa ir veltīta Krievijas mediju satura analīzei, savukārt ceturtajā un piektajā nodaļā tiek analizēts Libānas mediju saturs pirms un pēc kara Ukrainā attiecīgi. Izmaiņas mediju naratīvos, reaģējot uz konfliktu Ukrainā, parāda, kā attīstās Krievijas maigā vara Libānā. Pētījumā uzsvērta mediju naratīvu nozīme, ietekmējot to, kā cilvēki uztver valsts maigo varu, un to, cik liela ietekme uz to ir starptautiskajām krīzēm. Analīze liecina, ka dažādi Libānas plašsaziņas līdzekļi atspoguļo Krievijas kā atbalstītāja (Tuvajos Austrumos) un izaicinātāja (Rietumos) pašpozicionēšanu. Gan pirms kara, gan pēc kara “Al Manar” parādīja ievērojamu atbilstību Krievijas lomām, tādējādi palielinot savu popularitāti. Savukārt “LBCI” saglabāja lielāku objektivitāti, uzsverot faktu izklāstu, nevis nepārprotamu nostāšanos kādas puses pusē. Pēc konflikta “Al Jadeed” mainīja savu virzienu, pārejot no iepriekšējās neitrālās uz negatīvi noskaņoto pret Krieviju. Pētījums parāda maigās varas mainīgumu un mediju naratīvu kritisko funkciju, nosakot valsts lomu un ietekmi ārvalstīs. Autors secina, ka ir būtiski turpināt šo jautājumu zinātnisku apspriešanu, lai labāk izprastu globālās varas dinamiku sabiedrībā, kas kļūst arvien vairāk saistīta.

The study "The impact of the Ukraine war on Russian soft power: a case study of Lebanon" analyses how perceptions of Russian soft power in Lebanon have changed before and after the Ukraine war (2015-2022). The theoretical framework of role theory in international relations, which emphasises the leadership, supporting, challenging, mediating and neutral roles that a state can play in the international arena, serves as the research context. The aim of the study is to explore how the war in Ukraine has changed the image of Russia and how Lebanese citizens and political elites perceive their role. The research focuses on a qualitative study of the Russian official narrative and the Russian media in Lebanon, in particular Sputnik Arabic. Focusing on three well-known Lebanese news outlets, Al Manar, Al Jadeed and LBCI, this data is contrasted with a qualitative study of Lebanese media content before and during the Ukrainian conflict. The first chapter of the paper describes the context of relations between Russia and Lebanon. The second chapter analyses the official Russian narrative. The third chapter is devoted to the analysis of Russian media content, while the fourth and fifth chapters analyse Lebanese media content before and after the war in Ukraine respectively. The changes in media narratives in response to the conflict in Ukraine show how Russia's soft power in Lebanon is evolving. The study highlights the importance of media narratives in influencing how people perceive a country's soft power and the extent to which international crises have an impact on this. The analysis shows that different Lebanese media reflect the self-positioning of Russia as a supporter (in the Middle East) and challenger (in the West). Both before and after the war, Al Manar showed a remarkable consistency with Russian roles, thus increasing its popularity. LBCI, on the other hand, remained more objective, emphasising the presentation of facts rather than explicitly taking sides. After the conflict, Al Jadeed changed its direction, moving from its previous neutral to a negative stance towards Russia. The study demonstrates the fluidity of soft power and the critical function of media narratives in defining a country's role and influence abroad. The author concludes that it is essential to continue scholarly discussion of these issues in order to better understand global power dynamics in an increasingly interconnected society.