Amerikas Savienoto valstu un Ķīnas Tautas republikas intereses starptautiskajā monetārajā sistēmā

Abstract

Bakalaura darbā “Amerikas Savienoto valstu un Ķīnas Tautas republikas intereses starptautiskajā monetārajā sistēmā” tiek sniegta analīze attiecībā uz ASV un Ķīnas Tautas republikas ekonomiskajām interesēm un politisko pozicionējumu starptautiskajā monetārajā sistēmā. Pētījumu veicot caur savstarpējās atkarības liberālisma teorētisko skolu, tika veikta analīze izvērtējot starptautiskās monetārās sistēmas raksturu un aplūkojot kā aktori izmanto varu sistēmas strukturēšanā savu nacionālo interešu labad. Empīrikas analīzes ietvaros tika identificētas vairākas ASV un Ķīnas Tautas republikas intereses starptautiskajā monetārajā sistēmā, kā arī tika aplūkota abu valstu praktiskā tajā. Analīzē, sasaistot abu valstu intereses sintēzē ar to praktisko mijiedarbību sistēmas ietvaros, tika veikti secinājumi. Bakalaura darbā izvirzītā hipotēze ir, ka Amerikas Savienoto valstu un Ķīnas Tautas republikas intereses starptautiskajā monetārajā sistēmā nav konfrontējošas. Izvirzītās hipotēzes un bakalaura tēmas kopumā esošā novitāte pamatojama ar to, ka tradicionāli tiek izprasts un uzskatīts, ka abas valstis starptautiskajā globālajā sistēmā konfliktē un konfrontē, taču izvirzītā hipotēze liecina par gluži pretējo, pamatojoties uz to, ka globalizācijas ekonomiskās atkarības iespaidā, valstu interesēs nav monetāra konfrontācija. Līdz ar to tika izvirzīts darba mērķis - izvērtēt, kāda ir ASV un Ķīnas Tautas Republikas interešu mijiedarbība starptautiskajā monetārajā sistēmā. Veicot dokumentu un ekonomikas datu analīzi par abu valstu īstenoto monetāro politiku; tās ekonomiskās lomas globālajā tirdzniecībā sintēzi ar valūtas izmantošanu starptautiskos darījumos; abu valstu mijiedarbību un ietekmes lomu starptautiskās forumu platformās un institūcijās kā Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules banka un G20 samiti, tika nonākts pie secinājuma, ka abu valstu intereses starptautiskajā monetārajā sistēmā nav konfrontējošas, tādējādi apstiprinot darbā izvirzīto hipotēzi. Secinājumi balstās uz fakta, ka abas valstis ir tik ļoti savstarpēji ekonomiski atkarīgas viena no otras, ka interešu konfrontācija monetārajā jomā ir abpusēji neizdevīga. Tas tika pamatots ar vairākiem argumentiem. Pirmkārt, abu valstu interesēs ir paredzama un stabila valūtu kursu vide, lai netiktu izjauktas starptautiskās tirdzniecības plūsmas. Otrkārt, abu valstu ilgtermiņa interesēs tās interešu sasniegšanā ir plūstoša valūtu kursu sistēma. Treškārt, tirdzniecības saišu un valūtas rezervju apjoma līdzsvara izjaukšana nestu abām valstīm negatīvas ekonomiskas sekas.

The bachelor thesis "United States and People's Republic of China interests in the international monetary system" provides an analysis of the economic interests and political positioning of the United States and the People's Republic of China in the international monetary system. The analysis is conducted through the theoretical school of interdependence liberalism, assessing the nature of the international monetary system and examining how actors use power to structure the system in favour of their national interests. The empirical analysis identified a number of interests of the US and the People's Republic of China in the international monetary system and examined the practical implications for both countries. The analysis drew conclusions by synthesising the interests of the two countries with their practical interactions within the system. The hypothesis put forward in the bachelor thesis is that the interests of the United States and the People's Republic of China in the international monetary system are not confrontational. The novelty of the hypothesis and the bachelor thesis as a whole is based on the fact that it is traditionally understood and believed that the two countries conflict and confront in the international global system, but the hypothesis suggests the opposite on the grounds that, due to the economic dependence of globalisation, monetary confrontation is not in the interests of the countries. By analysing documents and economic data on the monetary policies pursued by both countries; the synthesis of their economic role in global trade with the use of currency in international transactions; the interaction and influence of both countries in international fora and institutions such as the International Monetary Fund, the World Bank and G20 summits, it was concluded that the interests of the two countries in the international monetary system are not confrontational, thus confirming the hypothesis put forward in the thesis. The conclusions are based on the fact that the two countries are so economically interdependent that a confrontation of interests in the monetary sphere is mutually disadvantageous. This was supported by several arguments. First, it is in the interest of both countries to have a predictable and stable exchange rate environment so that international trade flows are not disrupted. Secondly, it is in the long-term interest of both countries to have a fluid exchange rate system in order to achieve their interests. Thirdly, an imbalance in trade links and the volume of foreign exchange reserves would have negative economic consequences for both countries.