Zviedrijas Karalistes nepiesliešanās politikas transformācija no 1995.-2022. gadam

Abstract

Bakalaura darbs “Zviedrijas Karalistes nepiesliešanās politikas transformāciju no 1995.-2022. gadam” analizē Zviedrijas nepiesliešanās politikas pārmaiņas starptautisko attiecību notikumos, līdz brīdim, kad valsts oficiāli atmet nepiesliešanās politikas vadlīnijas. Lai skaidrotu šo procesu, izmantojot starptautisko attiecību teorijas, kā kvalitatīvs teorētiskais ietvars tika izvēlēts defensīvā reālisma teorija, kas papildināta ar mazo valstu konceptu. Pētījuma gaitā, izmantojot diahronisko dokumentu analīzi, tika veikta objekta kustības maiņa noteiktā laika periodā. Pētījuma mērķis ir analizēt Zviedrijas Karalistes nepiesliešanās politikas atspoguļojumu valsts ārējās un drošības politikas dokumentos un praksē. Lai mērķi izpildītu, tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi: izveidot un izvērtēt piemēroto teorētisko bāzi, sniegt nepieciešamo kontekstu, gūstot priekšstatu Zviedrijas nepiesliešanās politikas vēsturiskajā atspoguļojumā un valsts pievienošanās ES un starptautisko misiju nosacījumos, veikt diahronisko dokumentu analīzi, noskaidrojot Zviedrijas nepiesliešanās politikas transformācijas atspoguļojumu valsts dokumentos un praksē, un noslēdzoši veikt secinājumus par pētījumā apkopotajiem rezultātiem. Lai spētu sekot līdzi pētījumā iegūtajiem rezultātiem, tiek izvirzīta hipotēze, ka starptautiskās sistēmas draudu pieaugums ir veicinājis pretrunas Zviedrijas nepiesliešanās politikas īstenošanā. Centrālie iegūtie secinājumi saistīti ar hipotēzes apstiprināšanos, jo pētījuma gaitā tika identificēti notikumi, kas atbilda izvirzītās hipotēzes būtībai, nosakot, ka līdz ar draudu līmeņa pieaugumu starptautiskajā sistēmā, Zviedrijas nepiesliešanās politika piedzīvoja transformāciju, noteiktos punktus veicinot pretrunas jeb dubultu standartu piekopšanu ārējās un drošības politikas veidošanā. Otrkārt, ir iespējams secināt, ka Zviedrijas nepiesliešanās politikas instruments ir tās iespējamā interpretācija, kas to padarīja pielāgojamu Zviedrijas ārējās un drošības politikas aktuālajām prioritātēm un nodomiem. Interpretācija noteica nepiesliešanās politikas daudz slāņainību. Treškārt, tiek secināts, ka Zviedrijas nepiesliešanās politikas transformācija tika ietekmēta ne tikai no ārējā apdraudējuma līmeņa, bet arī no kaimiņvalsts Somijas ārpolitikas kursa. No visu secinājumu kopsavilkuma izriet, ka bakalaura darbā izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies.

Bachelor’s thesis “Transformation of the Kingdom of Sweden’s Non-Alignment Policy from 1995-2022” examines how Sweden’s non-alignment policy changed as a result of international relations events through the moment when the non-alignment policy was formally abandoned. The theory of defensive realism strengthened with the concept of small states has been selected as a qualitative theoretical framework to explain this process utilising theories of International Relations. A change in the object’s movement during a specific time period was made during the research using diachronic analysis on documents. The purpose of this research is to examine how the Kingdom of Sweden’s non-alignment policy is reflected in its foreign and security policy papers and practises. The following tasks are required to achieve this goal: develop and assess the appropriate theoretical foundation; provide the necessary context by considering the historical reflection of Sweden’s non-alignment policy and the conditions of the country’s accession to the EU and international missions; conduct a diachronic document analysis; and, finally, provide a conclusion. In order to gain a logical sense of the results of the research, the hypothesis stands that due to increasing threats in the international relations leads to contradictions in the course of the non-alignment policy. The main conclusions obtained in the process of research show the confirmation of the proposed hypothesis as it was identified in multiple occasions determining that with the increase of the threat in the international system, Sweden’s non-alignment policy underwent a transformation, certain points promoting the contradiction or the practice of double standards in foreign and security in policy making. Second, it is possible to conclude that the instrument of Sweden's non-alignment policy is its possible interpretation, which made it adaptable to the current priorities and intentions of Sweden’s foreign and security policy. The interpretation determined the multi-layered nature of the non-alignment policy. Thirdly, it is concluded that the transformation of Sweden’s non-alignment policy was influenced not only by the level of external threat, but also by the foreign policy course of neighboring Finland. From the summary of all conclusions, it follows that the hypothesis put forward in the Bachelor’s thesis has been confirmed.