Latvijas Republikas 13. Saeimas politisko partiju vides un klimata naratīvi un to atbilstība Eiropas Savienības klimata politikas pamatuzstādījumiem

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Latvijas Republikas 13. Saeimas politisko partiju vides un klimata naratīvi un to atbilstība Eiropas Savienības klimata politikas pamatuztādījumiem”. Klimata pārmaiņas ir globāla līmeņa sociāls, ekonomisks un drošības apdraudējums valstīm, kura postošo ietekmi ar katru gadu izjūtam arvien spēcīgāk. Globālā līmenī valstu līderi ir sanākuši uz vairākiem desmitiem konferenču un parakstījuši vairākas starptautiskās vienošanās, atzīstot klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu un apņemoties mazināt cilvēka radīto ietekmi uz tām. Eiropas Savienības dalībvalstu skatījumā globālā līmeņa centieni nav bijuši pietiekami, kā rezultātā tās izstrādājušas daudz ambiciozāku klimata politiku, apņemoties līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo reģionu pasaulē. Saskaņā ar stratēģiskā naratīva konceptu, lai sekmīgi īstenotu Eiropas Savienības līmenī izvirzītos mērķus, nepieciešama vienota problēmas, īstenojamo pasākumu izpratne visos pārvaldes līmeņos. Šī darba mērķis ir noskaidrot Latvijas Republikas 13. Saeimas politisko partiju vides un klimata naratīvus, Eiropas Savienības klimata politikai kontekstā. Pētījumā izvirzīta hipotēze, ka Latvijas Republikas 13. Saeimas politisko partiju vides un klimata naratīvos novērojama pakāpeniska tuvināšanās Eiropas Savienības klimata politikas pamatnostādnēm. Darba ietvaros analizētas Latvijas Republikas 13. Saeimas politisko partiju priekšvēlēšanu programmās un Saeimas sēžu debatēs paustie naratīvi. Naratīvu analīzes veikšanai kā piemērotākā izvēlēta kvalitatīvā pētījumu metode – naratīva satura analīze. Tās ietvaros avoti kodēti pēc iepriekš izstrādātiem parametriem. Pētījuma ietvaros kodētas 7 Latvijas Republikas 13. Saeimas politisko partiju priekšvēlēšanu programmas un 127 attiecīgo politisko partiju deputātu runas 13. Saeimas sēžu debašu ietvaros, kas liecina, ka politisko partiju vides un klimata naratīvi 13. Saeimas sasaukuma darbības laikā ir tuvinājušies Eiropas Savienības klimata politikas pamatuzstādījumiem, vienlaikus piedzīvojot nopietnu satricinājumu 2022. gada sākumā līdz ar krīzi enerģētikas sektorā. Pētījums sastāv no trim nodaļām – teorētiskā pārskata pirmajā nodaļā, Eiropas Savienības un Latvijas klimata politikas un tās attīstības pārskata otrajā nodaļā un Latvijas Republikas 13. Saeimas politisko partiju vides un klimata naratīvu un to atbilstības Latvijas un Eiropas Savienības izstrādāto klimata politiku pamatuzstādījumiem analīzes trešajā nodaļā.

The topic of the bachelor's thesis is "Environmental and climate narratives of the Latvian parliament's political parties and their coherence with the European Union's climate policy (2018-2022)". Climate change is a global social, economic and security threat to countries, whose devastating effects are felt more and more every year. At the global level, political leaders have gathered at dozens of conferences and signed several agreements, recognizing climate change as a serious problem and committing to reduce the human-made impact on it. In the meantime, the European Union has decided to move forward more rapidly. It has set the goal of becoming the world's first climate-neutral region by 2050, as well as reducing net emissions by at least 55% by 2030 (compared to 1990). According to the strategic narrative concept, in order to successfully achieve the goals, set at the level of the European Union, a common understanding of the problem and measures to be implemented is required at all levels of governance. The aim of this study is to find out the environmental and climate narratives of the political parties of the 13th Saeima of the Republic of Latvia, in the context of the European Union’s climate policy. The research hypothesizes states that the increase of coherence between the environmental and climate narratives of the political parties of the 13th Saeima of the Republic of Latvia and the European Union's climate policy basic settings can be observed. Using qualitative content analysis, 7 pre-election programs of the political parties and 127 climate and environment-related speeches of the members of these parties were coded according to 7 pre-defined parameters – as such as transport, energy, agriculture and forestry, waste management, production, natural resources/environment and society participation. This study showed that the environmental and climate narratives of the political parties during the 13th Saeima have come closer to the European Union's climate policy basic settings, while experiencing a serious upheaval at the beginning of 2022 with the crisis in the energy sector. The study consists of three chapters - the theoretical review in the first chapter, the European Unions and Latvia’s climate policies and their development in the second chapter, and the analysis of the environmental and climate narratives of the political parties and their coherence with the basic settings of the European Unions and Latvia’s climate policies in the third chapter.