Stambulas konvencijas drošībošana Latvijā un Lietuvā

Abstract

Bakalaura darba tēma ir “Stambulas konvencijas drošībošana Latvijā un Lietuvā.” Stambulas konvencija ir Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Latvija parakstīja Stambulas konvenciju 2016. gadā un Lietuva – 2013. gadā. Taču abas valstis līdz 2023. gada aprīlim nav ratificējušas konvenciju. Latvija un Lietuva starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ieņem augstākās vietas pēc slepkavību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Vardarbība Latvijā un Lietuvā, salīdzinot ar ES valstīm, ir daudz aktuālāka problēma. Abās valstīs notikušas politiskās un sabiedrības debates par Stambulas konvenciju, un galvenais iemesls, kāpēc ratifikācija nav notikusi, ir Stambulas konvencijā ietvertā “dzimtes” jēdziena dēļ, kas publiskajā telpā atsevišķu politisko aktoru dēļ tiek attēlots kā drauds. Tāpēc darba ietvaros autore atklāj, ka Stambulas konvencija tiek drošībota. Darba mērķis ir pētīt un salīdzināt Stambulas konvencijas drošībošanu Latvijā un Lietuvā. Darba mērķis tika sasniegts, sintezējot divas teorētiskās perspektīvas: pirmkārt, teoriju par starptautisko pret dzimtes kustību un, otrkārt, drošībošanas konceptu. Autore darba ietvaros veic dokumentu un avotu analīzi par Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu, identificējot galvenos aktorus pret Stambulas konvencijas ratifikāciju Latvijā un Lietuvā; veic naratīvu analīzi par Stambulas konvencijas drošībošanu; analizē un salīdzina Stambulas konvencijas drošībošanu Latvijā un Lietuvā; un, lai pārliecinātos par savu secinājumu korektumu, veic četras padziļinātas, daļēji strukturētas intervijas ar diviem dzimumu līdztiesības ekspertiem no Latvijas un no Lietuvas. Visbeidzot, autore apkopo secinājumus par Stambulas konvencijas drošībošanu Latvijā un Lietuvā. Darbu sastāda trīs nodaļas: pirmā, teorētiskā nodaļa par pret dzimtes kustības un drošībošanas teoriju; otrā, par Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu Latvijā un Lietuvā; un trešā, par Stambulas konvencijas drošībošanu Latvijā un Lietuvā. Darbā tika izmantota kvalitatīvā datu analīzes metode – naratīvu analīze, kas tika veikta kvalitatīvu datu analīzes programmatūrā NVivo12. Naratīvu analīze tika veikta, lai atklātu kā un ar kādiem naratīviem notiek Stambulas konvencijas drošībošana Latvijā un Lietuvā. Darba autore izvirzīja hipotēzi: Latvijā un Lietuvā aktori, kas iestājas pret Stambulas konvencijas ratifikāciju, veic tās drošībošanu. Hipotēze apstiprinājās, jo Latvijas un Lietuvas aktori izmantoja naratīvus par draudu tradicionālām vērtībām, konstitucionālajai un likumiskajai kārtībai, domas un apziņas brīvībai, izglītībai un apdraudējumu no radikālām feministēm un LGBTQ+ kopienas. Tika secināts, ka Latvijas un Lietuvas aktori pieder starptautiskās pret dzimtes kustībai, jo tie izmanto kustības galveno metodi – drošībošanu.

The title of the bachelor thesis is "Securitization of the Istanbul Convention in Latvia and Lithuania." The Istanbul Convention is the Council of Europe Convention on Preventing and Combating Violence Against Women and Domestic Violence. Latvia signed the Istanbul Convention in 2016 and Lithuania in 2013. However, both countries have not ratified the Convention as of April 2023. Public and political debate points to the fact that the main reason why ratification has not taken place in both countries is because of the concept of ‘gender' in the Istanbul Convention, which is portrayed as a threat in the public sphere by certain political actors. Therefore, within the framework of the thesis, the author reveals that Istanbul Convention is being securitized. The aim of this paper is to study and compare the securitization of the Istanbul Convention in Latvia and Lithuania. The aim of the work was achieved by synthesizing two theoretical perspectives: firstly, the theory of the international anti-gender movement and, secondly, the concept of securitization. The author analyses documents and sources on the ratification process of the Istanbul Convention, identifying the actors against the ratification of the Istanbul Convention in both countries; conducts a narrative analysis on the securitization of the Istanbul Convention; analyses and compares the securitization of the Istanbul Convention in both countries; and conducts four semi-structured interviews with two gender equality experts from both countries to verify the correctness of conclusions. Finally, the author summarizes her findings on the securitization of the Istanbul Convention in Latvia and Lithuania. The thesis consists of three chapters: first, a theoretical chapter on the theory of the anti-gender movement and securitization; second, on the ratification process of the Istanbul Convention in Latvia and Lithuania; and third, on the securitization of the Istanbul Convention in Latvia and Lithuania. The qualitative method of data analysis - narrative analysis - was used in the thesis. It was carried out in the qualitative data analysis program NVivo12. Narrative analysis was carried out to reveal how and with which narratives the securitization of the Istanbul Convention in Latvia and Lithuania takes place. The author hypothesized that in Latvia and Lithuania, actors who oppose the ratification of the Istanbul Convention are securitizing it. The hypothesis was confirmed as Latvian and Lithuanian actors used narratives of threats to traditional values, constitutional and legal order, freedom of thought and conscience, education and threats from radical feminists and the LGBTQ+ community. It is concluded that Latvian and Lithuanian actors belong to the international anti-gender movement because they use the movement's main method - securitization.