Lielbritānijas redzējums par NATO aizsardzības un atturēšanas politiku Baltijas valstīs (2014. g. - 2022. g.)

Abstract

Bakalaura darbā “Lielbritānijas redzējums par NATO aizsardzības un atturēšanas politiku Baltijas valstīs (2014. g. – 2022. g.)” tiek sniegta analīze attiecībā uz Lielbritānijas redzējumu par to, kā stiprināt NATO kolektīvo atturēšanas un aizsardzības pieeju Baltijas valstu reģionā. Caur atturēšanas un neoklasiskā reālisma sasaisti, autors pamato secinājumus, veicot ārpolitikas vairāku līmeņu analīzi caur vēsturiskās, politekonomiskās, globālās pozicionēšanās, stratēģisko nostādņu un citu iekšējo faktoru apkopojumu, kas veido Lielbritānijas redzējumu par Baltijas valstu reģiona nozīmi un tās pieeju tajā, kā tā tiecas “pārliecināt” tās pretinieku (Krieviju) atturēties no jebkāda veida agresijas pret Baltijas valstīm. Analīze sniedz ieskatu arī kopējā NATO un Lielbritānijas gatavībā iesaistīties krīzes scenārijā no pirmās dienas, caur līdzšinējo rīcībpolitiku un stratēģiskajām nostādnēm. Bakalaura darbā izvirzītā hipotēze ir, ka Lielbritānijas redzējumā par Baltijas valstu aizsardzības un atturēšanas politiku NATO adaptācijas un transformācijas kontekstā dominē atturēšana ar noliegumu. Izmantojot Lielbritānijas un NATO publicēto dokumentu analīzi, Lielbritānijas drošības aktoru un līderu runas un sniegtās intervijas, kā arī analīzi par Lielbritānijas faktisko militāro iesaisti Baltijas reģionā, autors nonācis līdz slēdzienam par daļēju hipotēzes apstiprinājumu. Galvenie secinājumi bakalaura darba noslēgumā ilustrē Lielbritānijas vairāku dimensiju pieeju Baltijas valstu aizsardzības un atturēšanas politikas stiprināšanā caur dažādu aizsardzības un ietekmes instrumentu loku, tostarp attīstot spējas “pelēkās zonas karadarbības” vidē, kosmosā, kā arī iekļaujot ekonomiskos un diplomātiskos līdzekļus. Secināts arī tas, ka Lielbritānijas redzējums par Baltijas valstu aizsardzības “operacionālo teātri” tiek saskatīts vienoti ar tās sadarbību Ziemeļvalstu reģionā, ko spilgti demonstrē Apvienoto Reaģēšanas Spēku izveide, kā atsevišķs “ārpus-NATO” esošs valstu “klubiņš”, bez kura, Baltijas valstu atturēšanas un aizsardzības politika nav “pilnīga”. Vienlaikus Lielbritānijas pieeja pēc 2022. gada ir pakāpeniski tiekusies ieviest arvien ticamākas “lieguma” spējas, ko demonstrē bruņojuma un mācību raksturs, kāds ticis ieviests Baltijas reģionā. Tādējādi, Lielbritānijas stratēģisko pieeju Krievijas atturēšanā nevar klasificēt starp “atturēšanu ar noliegumu” un “atturēšanu ar sodīšanu”, neraugoties uz to, ka konceptuāli tās pieeja atbilst NATO centrālajai stājai – “atturēšana ar sodīšanu”.

The bachelor’s thesis “Britain’s vision of NATO’s defence and deterrence Policy in the Baltic states (2014 – 2022)” provides an analysis of Britain's vision for strengthening NATO's collective deterrence and defence approach in the Baltic states region. Through the interconnection of deterrence and neoclassical realism, the conclusions are made by multi-level analysis of foreign policy through a collection of historical, political, global positioning, strategic frameworks and other internal factors, which are shaping Britain's vision of the importance of the Baltic states region and its approach to “persuading” its adversary (Russia) to deter from any kind of aggression against the Baltic states. The analysis also provides insight into the overall readiness of NATO and Britain to engage in a crisis scenario from first day, through past policies and strategic frameworks. The hypothesis raised in the bachelor’s work is that Britain's vision of a Baltic states defence and deterrence policy in the context of NATO adaptation and transformation is dominated by deterrence with denial. Using an analysis of documents published by Britain and NATO, speeches and interviews given by British security actors and leaders, and an analysis of Britain's actual military involvement in the Baltic region, the author has concluded partial confirmation of the hypothesis. The main conclusions of the bachelor’s work illustrate Britain's multi-dimensional approach to strengthening Baltic states' defence and deterrence policies through a range of different defence and influence instruments, including developing capabilities in the “grey zone warfare”, space, and including economic and diplomatic means. It is also concluded that Britain's vision for the “operational theatre” of Baltic states protection is seen in united with its cooperation in the Nordic region, which is highly demonstrated by the creation of The Joint Expeditionary Force, as a separate “club” of non-NATO countries, without which the Baltic states' deterrence and defence policy, according to Britain, is not “completed”. At the same time, Britain's post-2022 approach has gradually sought to introduce increasingly credible “denial” capabilities, demonstrated by the nature of the armaments and training that has been introduced in the Baltic region. Thus, Britain's strategic approach to deterring Russia cannot be classified between “deterrence with denial” and “deterrence with punishment”, despite, that conceptually its approach conforms with NATO's central approach of “deterrence by punishment.”