Vidusskolu jauniešu pirmās palīdzības zināšanas.

Abstract

Dzīvildze Latvijā ir zemākajā vietā no visām OECD valstīm. Arī novēršamas mirstības rādītājs Latvijā ir otrs sliktākais Eiropas valstu vidū. Daudzi no šiem mirstības iemesliem būtu novēršami, rūpīgi izglītojot iedzīvotājus par veselību, tās profilaksi, veselīgu dzīvesveidu, akūtu veselības un dzīvības krīžu novēršanu - pirmo palīdzību. Ārpusslimnīcas sirds apstāšanās (OHCA) ir viens no galvenajiem mirstības iemesliem pasaulē un Latvijā – tai ir ļoti zemi izdzīvošanas rādītāji. Šie rādītāji samazinās vēl vairāk, ja līdzcilvēki nesniedz pirmo palīdzību pirmajās 3-5 minūtēs. Eiropas Reanimācijas padomes vadlīnijas nosaka, ka visiem iedzīvotājiem būtu jāapgūst kardiopulmonālā reanimācija un tā jāsāk mācīt bērniem vismaz no 12 gadu vecuma. Valstīs ar lielāku iedzīvotāju skaitu, kuri krīzes situācijās ir spējīgi sniegt pirmo palīdzību, ir pieņemti likumi, kas padara šo apmācību obligātu skolās. Tomēr lai šī apmācība rezultētos ar labām zināšanām un prasmēm, ar likumdošanu par obligāto apmācību skolas mācību programmā nepietiek – ir jābūt konkrētām vadlīnijām, kā to ieviest. Šī bakalaura darba mērķis ir noskaidrot vidusskolu jauniešu pirmās palīdzības zināšanas pirms un pēc pirmās palīdzības nodarbības. Divās Latvijas skolās tika veikts pētijums – vienā Rīgas ģimnāzijā un vienā Rīgas rajona vidusskolā. Pētījuma dizains bija kvantitatīvs šķērsgriezuma kvazi eksperiments. Tika novadītas pirmās palīdzības nodarbības ar mērķi noskaidrot, kā izmainās jauniešu zināšanas pēc 2 akadēmisko stundu garas nodarbības. Pētījumā piedalījās 85 jaunieši. Tika novadītas 5 nodarbības trijās secīgās dienās – 3 nodarbības vidusskolā un 2 nodarbības ģimnāzijā. Jauniešiem divreiz tika izdalītas anketas - pirms nodarbības sākuma un pēc tās beigām. Abas anketas bija identiskas. Anketā bija 20 jautājumi ar sadzīvei pietuvinātām veselības krīzes situācijām. Pēc nodarbību noslēguma tika apkopotas 84 derīgas dubultanketas – 41 vidusskolā un 43 ģimnāzijā. Kopējos visu jauniešu rezultātos pareizo atbilžu skaits 1. anketēšanā pirms nodarbības bija 61%. Pēc nodarbības šis skaitlis pieauga līdz 86%, uzrādot 42% palielinājumu. Analoģiska rādītāju tendence bija novērojama skolām atsevišķi.

Life expectancy in Latvia is the lowest in the OECD countries. Moreover, preventable mortality rate is the second highest indicator among European countries. Many of the causes of the death could have been prevented by educating the population about health, prophylaxis, healthy lifestyle, management of acute health crisis – first aid. Out of hospital cardiac arrest (OHCA) is one of the leading causes of death in the world and Latvia. Its survival rate is low and even more low if the bystanders do not provide first aid in the first 3-5 minutes. The guidelines of the European Resuscitation Council stipulate that every citizen should learn first aid and it should be taught to children at age 12 or earlier. The countries that have highest first aid rates performed by bystanders are those that have laws requiring first aid as a mandatory training in schools. However, to achieve good knowledge and skills, the mandatory laws are not sufficient – there must be specific guidelines how to implement the training in practice. The aim of this Bachelor thesis is to learn the level of first aid knowledge among high school youth before and after first aid training. A research project took place in two Latvian schools – one Riga gymnasium and one high school of Riga country. The research design was quasi experiment. First aid training was delivered with an aim to learn the change of the level of knowledge after performing training of 2 academic hours. 85 youths participated in the training. There were 5 training sessions in 3 consecutive days – 3 sessions in the high school and 2 in the gymnasium. The youths were requested to complete a questionnaire – one before the training and one right after. The questionaries were identical consisting of 20 questions relating to every day health crisis situations. After the completion of the training, there were 84 valid completed questionaries – 41 in the high school and 43 in the gymnasium. The share of the correct answers in the 1st questionnaire for all youths was 61%. After the training this rate increased to 86% thus showing improvement of 42%. A similar trend was observed when analysing each of the schools separately.