Lāpstiņas diskinēzijas sastopamība augstāko līgu basketbolistiem

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: Lāpstiņas diskinēzijas sastopamība augstāko līgu basketbola spēlētājām/-iem Aktualitāte: Pētījumi liecina, ka sportistiem, kuri veic regulāras kustības ar rokām virs galvas līmeņa lāpstiņas diskinēzija ir plaši sastopama, salīdzinot ar sporta veidiem, kuros lielas amplitūdas roku kustības bieži netiek veiktas, rādītāji ir nozīmīgi augstāki. Pastāv pētījumi, kuros konstatēta lāpstiņas diskinēzijas saistība ar plecu joslas sāpēm un traumu risku, tomēr šī mijiedarbība nav pārliecinoši skaidra. Pētījuma mērķis: Noskaidrot lāpstiņas diskinēzijas sastopamību Latvijas augstāko basketbola līgu spēlētāju vidū. Pētījuma metodes: Pētījumā piedalījās 37 personas - basketbolisti, no tiem 23 sievietes un 14 vīrieši no trim Latvijas augstāko līgu komandām (divas sieviešu, viena vīriešu komanda). Dalībniekiem tika lūgts sniegt antropometriskos datus un informāciju par basketbola pieredzi, sāpju, traumu anamnēzi. Tika novērtēta lāpstiņas statiskā stabilitāte, nosakot lāpstiņas spārnveida pozīcijas esamību, augšējo un apakšējo horizotālo distanci- attālums no lāpstiņas stūra līdz tuvākajam proc. spinosus. Tika novērtēta arī statiski - dinamiskā stabilitāte un dinamiskā stabilitāte, attiecīgi, izmantojot apakšējas horizontālās distances noteikšanu, rokām atrodoties maksimālas fleksijas pozīcijā, un Lāpstiņas diskinēzijas testu. Kā arī noteica plecu protrakcijas lielumu atbrīvotā pozīcijā un, veicot retrakciju. Pētījuma rezultāti: Pētījuma grupai lāpstiņas diskinēzijas sastopamība bija zemāka nekā citos pētījumos konstatēts. Statistiski nozīmīga bija atšķirība labās lāpstiņas diskinēzijas sastopamībā starp pētījuma dalībniekiem, atkarībā no faktora, vai iesildoties veic vingrinājumus plecu joslai, lāpstiņām. Lāpstiņas diskinēzijas sastopamība neatškīrās statistiski nozīmīgi starp dominanto un nedominanto pusi, kā arī pieredze basketbolā, treniņu biežums, plecu joslas sāpes un traumas anamnēzē neradījā nozīmīgas atšķirības rezultātos. Plecu protrakcijas un statiskās stabilitātes mērījumu rādītāji neatšķīrās atkarībā no tā, vai personai bija lāpstiņas diskinēzija. Secinājumi: Lāpstiņas diskinēzijas sastopamība pētījuma grupā bija augsta, taču zemāka kā citos pētījumos minētais lielums. Nekonstatēja nozīmīgas sakarības starp plecu protrakcijas lielumu un lāpstiņas diskinēzijas izplatību. Atslēgas vārdi: Lāpstiņa, lāpstiņas diskinēzija, angl. overhead athletes, lāpstiņas diskinēzijas novērtēšana, scapulohumerālais ritms, protrakcija.

ANOTATION Title: Incidence of scapular dyskinesis in major league basketball players. Topicality: Studies have shown that scapular dyskinesis is common in overhead athletes, compared to nonoverhead athletes, the rates are significantly higher. There are studies linking scapular dyskinesis to shoulder girdle pain and risk of injury, however this interaction is not conclusively clear. Aim of the study: To find out the incidence of scapular dyskinesis among basketball players of the highest leagues in Latvia. Methods: Research methods: The study observed 37 persons - basketball players, of which 23 were women and 14 were men from three teams of Latvia's top leagues (two women's, one men's team). Participants were asked to provide anthropometric data and information about basketball experience and pain, injury history. The static stability of the scapula, the existence of a winging position of the scapula, the upper and lower horizontal distance - the distance from the corner of the scapula to the nearest proc.spinosus. Semi-dynamic stability and dynamic stability were also evaluated, by using the determination of the lower horizontal distance with the arms in the position of maximal flexion and the Scapular dyskinesis test. Also determined amount of protraction of the shoulders in relaxed position and during retraction. Results of the study: In the study group, the incidence of scapular dyskinesis was lower than found in other studies. There was a statistically significant difference in the incidence of right scapular dyskinesis among the study participants, depending on the factor of warm-up exercises for shoulders and scapulae. The incidence of scapular dyskinesis was not statistically significantly different between the dominant and non-dominant side, and basketball experience, training frequency, shoulder pain, and history of injury did not make a significant difference in the results. Results on measures of shoulder protraction and static stability did not differ depending on whether a person had scapular dyskinesis. Conclusion: The incidence of scapular dyskinesis in the study group was high, but lower than reported in other studies. No sugnificant correlation was found between the values of shoulder protraction and the prevalence of scapular dyskinesis. Keywords: Scapula, scapular dyskinesis, overhead athletes, measurement of scapular dyskinesis, scapulohumeral rhythm, protraction.