Karpālā kanāla sindroma riska faktoru izvērtējums instrumentālās mūzikas spēles audzēkņiem Profesionālās izglītības kompetences centrā "Nacionālā Mākslu vidusskola"

Abstract

Darba nosaukums: Karpālā kanāla sindroma riska faktoru izvērtējums instrumentālās mūzikas spēles audzēkņiem Profesionālās izglītības kompetences centrā “Nacionālā Mākslu vidusskola”. Pētījuma mērķis: Noskaidrot Karpālā kanāla sindroma riska faktoru sastopamību profesionālas mūzikas instrumentu spēles apguves audzēkņiem Profesionālās izglītības kompetences centrā “Nacionālā Mākslu vidusskola”. Aktualitāte: Profesionālas mūzikas instrumentu spēles mākslinieku ikdiena ir salīdzināma ar profesionālu sportistu ikdienu- nepieciešams biežs, atkārtotu kustību treniņš, raksturīgas ilgstošas, vienveidīgas piespiedu pozas, dažāds instrumentu svars, kas noslogo muskuloskeletālo sistēmu (Yang et al., 2021). Instrumentālās spēles mūziķi saskarās ar dažādām muskoloskeletālām saslimšanām, kas sastopamas 34% līdz 62% profesionālo vidusskolu mūzikas studentiem (Currey et al., 2020, Sousa et al., 2015). Biežākie muskuloskeletālie veselības traucējumi ir ulnārā neiropātija elkonī, karpālā kanāla sindroms, radikulopātija mugurkaula kakla daļā (Lederman, 2006). Metodes: Pētījums veidots, kā kvantitatīvs, neeksperimentāla tipa pētījums, izmantojot Bostonas Karpālā kanāla sindroma skalu (Boston Carpal Tunnel Syndrome Questionnaire), kurā ietverti 11 jautājumi par Karpālā kanāla sindroma simptomātiku- tirpšanu, sāpēm, jušanas traucējumiem, mobilitāti plaukstā. Iekļauta arī pētījuma ietvaros izstrādāta anketa, balstoties uz zinātnisko literatūru, ar 20 jautājumiem par demogrāfiskiem un antropometriskiem datiem un intrumenta spēles ieradumiem, noskaidrojot Karpālā kanāla sindroma riska faktorus. Iegūtie dati apkopoti un analizēti, izmantojot statistiskās matemātikas metodes- aprakstošo statistiku, slēdzienstatistiku. Datu apstrādei izmantota programma SPSS 24.0 for Windows(SPSS, Inc., IBM). Rezultāti: Pētījumā tika aptaujāti 34 Profesionālās izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” studenti, 17 vīrieši un 17 sievietes, vecumā no 16 līdz 19 gadiem. Individuālā izvērtējumā deviņiem audzēkņiem ir vismaz 5 simptomu pazīmes, atsildīšanos pēc instrumentālās spēles nodarbībām veic viens viens audzēknis. Secinājumi: 1. Karpālā kanāla sindroma riska izvērtējumu ieteicams veikt pēc holistiskās pieejas. 2. Karpālā kanāla sindroma simptomātika- tirpšana, sāpes, muskuļu vājums, jušanas traucējumi, miega traucējumi, mobilitātes traucējumi Profesionālā izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” audzēkņiem ir sastopama.

3.Nepastāv statistiska nozīme starp Iesildīšanos un Bostonas karpālā kanāla sindroma aptaujas (Boston Carpal Tunnel Questionnaire) jautājumos ietverto simptomātiku Profesionālā izglītības kompetences centra “Nacionālā Mākslu vidusskola” audzēkņiem.

Title: Carpal Tunnel Syndrome Risk Assesment for Instrumental Music Students at Professional Educational Competence Center “National Highschool of Arts”. Aim: To find out the risk factors of Carnal Tunel syndrome risks for professional music instrument players at Professional Educational Competence Center “National Highschool of Arts”. Background: The daily life of professional musical instrument players is comparable to the daily life of professional athletes - frequent, repeated training of movements, different instrument weights that stress the musculoskeletal system (Yang et al., 2021). Professional musicians face various musculoskeletal disorders, which occur in 34% to 62% of music students in professional high schools. (Sousa et al., 2015, Currey et al., 2020) The most common musculoskeletal health disorders are Ulnar Neuropathy in the elbow, Carpal Tunnel Syndrome, radiculopathy in the cervical spine (Lederman, 2006). Research methods: A Quantitative, non-experimental type of study. A total 34 respondents completed “Boston Carpal Tunnel Syndrome Questionnaire” which includes 11 questions with Likert scale to find out symptoms of Carpal Tunnel Syndrome- tingling, feeling, pain, hand weakness. Also included is a questionnaire developed as part of the study, based on scientific literature, with 20 questions about demographic and anthropometric data and instrument playing habits, clarifying the risk factors of carpal tunnel syndrome. The obtained data were collected and analyzed using statistical mathematics methods - descriptive statistics, inferential statistics. SPSS 24.0 for Windows (SPSS, Inc., IBM) was used for data processing Results: 34 students, 17 men and 17 women, aged 16 to 19 years, of the Professional Education Competence Center "National Arts High School" were discussed in the study. In the individual evaluation, nine students have at least 5 signs of symptoms, only one student performs the warm-up after instrumental playing lessons. Conclusions: 1. The carpal tunnel syndrome risk assessment should be carried out according to a holistic approach. 2. Symptoms of carpal tunnel syndrome - tingling, pain, muscle weakness, sensory disturbances, sleep disturbances, mobility disturbances are common among students of the Professional Education Competence Center "National Arts High School".

3. There is no statistical significance between the Warm-up and Boston Carpal Tunnel Questionnaire questions, which refer to the symptoms of the students of the Professional Education Competence Center "National Arts High School".

Key words: Carpal tunnel, Carpal tunnel syndrome risk factors, Median nerve compression, Musculoskeletal disorders of musical instrument players.