Vecāku ziņotā pieredze par spēlēšanās laiku bērniem līdz divu gadu vecumam un ar cerebrālo trieku vai augstu cerebrālas triekas risku

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: Vecāku ziņotā pieredze par spēlēšanās laiku bērniem līdz divu gadu vecumam un ar cerebrālo trieku vai augstu cerebrālās triekas risku. Bakalaura darba autore: Alise Višņevska Aktualitāte: Spēlēšanās darbībām ir nozīme motoro, kognitīvo un sociālo prasmju attīstībā. Iekļaujot spēlēšanās aktivitātes ikdienā bērns tiek nodrošinātas ar aktivitātēm, kas ietver pašvadītas kustības. Latvijā šobrīd nav pietiekoša informācija par vecāku, kam ir bērns ar cerebrālo trieku vai augstu diagnozes uzstādīšanas iespējamību, ziņoto spēlēšanās pieredzi. Pētījuma mērķis: Intervējot vecākus noskaidrot kāda ir vecāku ziņotā pieredze par bērna, kam ir cerebrālā trieka vai augsts cerebrālās triekas risks, spēlēšanās laiku vecumā līdz diviem gadiem. Pētījuma metodes: Aprakstošs kvalitatīvās pieejas pētījums ar padziļināto, daļēji strukturēto interviju tematisko analīzi. Pētījuma rezultāti: tika noskaidrota vecāku, kam ir bērns ar cerebrālo trieku vai augstu diagnozes uzstādīšanas iespējamību, ziņotā spēlēšanās pieredze, kuru aprakstīja četrās tēmās - novērojums par spēlēšanās nozīmi, vides veidošana un nozīme, iesaiste spēlēšanās aktivitātē un aktivitāšu plānošanas dienas laikā. Secinājumi: Vecāki, kuriem ir bērns ar cerebrālo trieku vai augstu cerebrālās triekas risku vecumā līdz diviem gadiem, novēro, ka interese par spēlēšanās aktivitātēm un rotaļlietām veicina kustību attīstību bērnam.Vides iekārtojumu un aktivitāšu plānošanu vecāki balsta uz rehabilitācijas mērķiem un speciālistu ieteikumiem. Vecāki aktīvi piedalās spēlēšanās aktivitātēs, piesaistot bērna uzmanību un palīdzot problēmsituācijās. Aktivitāšu plānošana dienas laikā ir atkarīga no bērna noskaņojuma un dienas noslogojumu kopumā.

Title of the Bachelor’s thesis: Parent – reported experience of playtime of children under two years of age and with cerebral palsy or high risk of cerebral palsy. Author: Alise Višņevska. Background: Play activities are important in the development of motor, cognitive and social skills. By including play activities in everyday life, the child is provided with activities that include self-directed movements. Currently, in Latvia there is insufficient information about the reported playing experience of parents who have a child with cerebral palsy or a high probability of diagnosis. The aim of the study: By interviewing the parents, find out what the parents' reported experience is about the playing time of a child with cerebral palsy or a high risk of cerebral palsy under the age of two. Methods: Descriptive qualitative research with thematic analysis of in-depth semi-structured interviews. Research: tika noskaidrota vecāku, kam ir bērns ar cerebrālo trieku vai augstu diagnozes uzstādīšanas iespējamību, ziņotā spēlēšanās pieredze, kuru aprakstīja četrās tēmās - novērojums par spēlēšanās nozīmi, vides veidošana un nozīme, iesaiste spēlēšanās aktivitātē un aktivitāšu plānošanas dienas laikā. Conclusions: Parents who have a child with cerebral palsy or a high risk of cerebral palsy under the age of two observe that interest in play activities and toys promotes movement development in the child.Parents base the planning of environmental arrangements and activities on the goals of rehabilitation and the recommendations of specialists.They actively participate in play activities, attracting the child's attention and helping in problem situations. The planning of activities during the day depends on the mood of the child and the workload of the day as a whole.