Praktizējošu fizioterapeitu pieredze kineziofobijas mazināšanā pacientiem ar mioskeletālās sistēmas traucējumiem

Abstract

Pētījuma nosaukums: Praktizējošu fizioterapeitu pieredze kineziofobijas mazināšanā pacientiem ar mioskeletālās sistēmas traucējumiem. Pētāmā problēma: Kineziofobija ir galvenais hronisku mioskeletālo sāpju attīstības cēlonis, kā rezultātā pacienti kļūst mazaktīvi un maina ikdienas aktivitāšu paradumus, kas paralēli izraisa depresiju un citus funkcionēšanas traucējumus. Šobrīd nav pieejamas pietiekoši daudz informācijas par fizioterapeitu pieredzi darbā ar pacientiem, kam ir kineziofobija. Šāda pieredzes izpēte aizpildītu zinātnisko "logu", kā arī sniegtu jaunas zināšanas par šo fenomenu. Šo zināšanu trūkums ierobežo problēmu un sasniegumu identificēšanu, ar kuriem saskaras fizioterapeiti strādājot ar pacientiem, kam ir kineziofobija. Darba mērķis: Noskaidrot praktizējošo fizioterapeitu pieredzi kineziofobijas mazināšanā pacientiem ar mioskeletālās sistēmas traucējumu radītām sāpēm. Metodes: Pētījums tika īstenots izmantojot kvalitatīvu fenomenoloģisku pieeju. Pētījuma izlase tika veidota ar nolūku, piesaistot fizioterapeitus, kas strādā ar mērķa grupas pacientiem, izmantojot prakses vietas un “sniega bumbas” principu. Dalībai pētījumā piekrita seši fizioterapeiti, kas ikdienā strādā ar pacientiem, kam ir kineziofobija. Dati tika iegūti izmantojot daļēji strukturētu intervijas plānu. Intervijas norisinājās klātienē un attālināti, izmantojot telefona sarunu. Visas sarunas tika ierakstītas audio formātā. Iegūto interviju trankripts tika veidots datorpogrammā MS Word verbatim. Dati tika analizēti izmantojot induktīvo pieeju. Rezultāti: Datu analīzes rezultātā tika identificētas sešas kategorijas, kas tika sagrupētas trīs galvenajās tēmās, kuras reprezentē dalībnieku pieredzes tekstuālās nozīmes – saskarsme ar pacientu, atbalsta sniegšana un fizioterapeita emocijas. Veicot tēlaino variāciju sintēzi, tika iegūta pieredzes strukturālā nozīme – fizioterapeita saziņas maniere, fizioterapeita sniegtā atbalsta ietekme uz pacienta apmierinātību un līdzestību, kā arī fizioterapeita reflektēšanas un emociju apzināšanas spēju ietekme uz terapeitisko attiecību veidošanu. Secinājumi: Fizioterapeitu darbā ar pacientiem, kam ir kineziofobija, nozīme ir empātiskai un mērķtiecīgai saskarsmei un atbalsta sniegšanai, kas veicina pacienta izpratni, līdzestību un apmierinātību, sekmējot mērķtiecīgas terapeitiskās attiecības, kurās nozīme ir fizioterapeitu spējai apzināt savas emocijas un nošķirt tās no pacienta emocijām, veicinot labvēlīgu terapijas iznākumu.

Title: Experience of practicing physiotherapists in reduction of kinesiophobia in patients with musculosceletal disorders. Background: Background: Kinesiophobia is a major cause of chronic musculosceletal pain, causing patients to become inactive and change their daily activity patterns, leading in parallel to depression and other functional impairments. Currently, there is not enough information available on the experience of physiotherapists with patients with kinesiophobia. Such a study would fill a research gap and provide new knowledge on this phenomenon. The lack of this knowledge limits the identification of the problems and achievements that physiotherapists face when working with patients with kinesiophobia. Objective: To find out the experience of practicing physiotherapists in reducing kinesiophobia in patients with pain caused by musculosceletal disorders. Methods: Research was carried out using a qualitative phenomenological approach. The study sample was purposively drawn from physiotherapists working with the target population, using internship places and a snowball sampling method. Six physiotherapists who work with patients with kinesiophobia on a daily basis agreed to participate in the study. Data were collected using a semi-structured interview design. Interviews were conducted face-to-face and remotely by telephone. All interviews were recorded and transcribed verbatim using a computer programme. Data were analysed using an inductive approach. Results: Data analysis resulted in the identification of six categories, which were grouped into three main themes that represent the textual meanings of the experiences of the participants: interaction with the patient, support and emotions of the physiotherapist. By synthesising imaginative variations, structural experience was obtained: physiotherapist's communication style, the impact of physiotherapist's support on patient satisfaction and compliance, and the impact of the physiotherapist's reflective and emotion-awareness abilities on the therapeutic relationship. Conclusions: Physiotherapists' work with patients with kinesiophobia is based on empathic and purposeful communication and support that promotes patient understanding, compliance, and satisfaction, fostering a purposeful therapeutic relationship in which physiotherapists' ability to identify their own emotions and distinguish them from those of the patient plays a role in facilitating a positive therapeutic outcome.