Lāpstiņas aktīvās stabilitātes nozīme metienu precizitātē basketbolistiem vecumā no 12 līdz 15 gadiem

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: Lāpstiņas aktīvās stabilitātes nozīme metienu precizitātē basketbolistiem vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Bakalaura darba autors: Linda Rundāne, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes profesionālās bakalaura studiju programmas “Fizioterapija” studente. Pētījuma mērķis: Izpētīt lāpstiņas aktīvās stabilitātes nozīmi metienu precizitātē basketbolistiem vecumā no 12 līdz 15 gadiem. Pētījuma aktualitāte: Lāpstiņa kalpo kā stabila bāze visām augšējo ekstremitāšu kustībām, kuras nepieciešams veikt arī basketbola spēles laikā. Lai augšējo ekstremitāšu kustības būtu maksimāli kvalitatīvas ir nepieciešama laba lāpstiņu aktīvā stabilitāte. Pētījuma dizains: Kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums Pētījuma metodes: Pētījums tika veikts laika posmā no 2023.gada 28.aprīļa līdz 5.maijam, šajā laikā tika 20 basketbolistiem vecumā no 12 līdz 15 gadiem tika veikti lāpstiņas aktīvās stabilitātes testi, kā arī paralēli tika ievākti dati par pētījuma dalībnieku metienu precizitāti no LBS un BBBL mājaslapas. Datu apstrāde tika veikta Microsoft Office Excel un IBM SPSS Statistics. Rezultāti: Basketbolistiem, kuriem bija labāki rezultāti lāpstiņas aktīvās stabilitātes testos, tika novērota augstāka metienu precizitāte, nekā basketbolistiem ar samazinātu lāpstiņas aktīvo stabilitāti – visiem izdarītajiem metieniem (FG %) vidējā precizitāte attiecīgi bija 40,23% un 34,64%; divpunktu metienu (2 PT %) vidējā precizitāte pētījuma dalībniekiem ar samazinātu lāpstiņas aktīvo stabilitāti bija 38,02%, savukārt, pētījuma dalībniekiem ar labu lāpstiņas aktīvo stabilitāti 47,38%; soda metienos (FT %) basketbolistiem ar samazinātu lāpstiņas aktīvo stabilitāti vidējā precizitāte bija 48,42%, bet pētījuma dalībniekiem ar labu lāpstiņas aktīvo stabilitāti soda metienos vidējā precizitāte bija 64,46%; savukārt trīspunktu metienos (3 PT %) starpība vidējai precizitātei starp basketbola spēlētājiem ar labu lāpstiņas aktīvo stabilitāti un basketbola spēlētājiem ar samazinātu lāpstiņas aktīvo stabilitāti bija tikai 0,04%, attiecīgi 24,27% un 24,23%. Secinājumi: Novērota saistība starp lāpstiņas aktīvo stabilitāti un metienu precizitāti basketbolistiem vecumā no 12 līdz 15 gadiem – pētījuma dalībniekiem ar samazinātu lāpstiņas aktīvo stabilitāti ir zemāka divpunktu, soda un kopējā metienu precizitāte nekā pētījuma dalībniekiem ar labu lāpstiņas aktīvo stabilitāti. Pēc pētījumā iegūtajiem datiem var secināt, ka laba lāpstiņas aktīvā stabilitāte sekmē metienu precizitāti basketbolistiem vecumā no 12 līdz 15 gadiem.

The title of the bachelor’s thesis: The role of active stability of the scapula in shooting accuracy in 12 to 15 years old basketball players Author: Linda Rundāne, a student of the program “Physiotherapy” of the Faculty of Rehabilitation of Riga Stradins University Aim of the study: To study the role of active stability of the scapula in shooting accuracy in 12 to 15 years old basketball players Topicality: The scapula serves as a stable base for all upper extremity movements that need to be performed even during a basketball game. In order for the movements of the upper limbs to be of the highest quality, good active stability of the shoulder blades is necessary. Design of the study: Quantitative cross sectional research Methods of the study: The study was conducted in the period from 28th of April to 5th of May, 2023, when 20 basketball players aged between 12 and 15 were tested for the active stability of the scapula, and data on the shooting accuracy of the study participants was collected from the LBS and BBBL web page. Data processing was performed in Microsoft Office Excel and IBM SPSS Statistics. Results of the study: Basketball players who had better results in tests of active stability of the scapula had higher shooting accuracy than basketball players with reduced active stability of the scapula - for all shots made (FG %), the average accuracy was 40.23% and 34.64%; the average accuracy of two-point shots (2 PT %) for study participants with reduced active stability of the scapula was 38.02%, while for study participants with good active stability of the scapula 47.38%; in free throws (FT %), the average accuracy of basketball players with reduced active stability of the scapula was 48.42%, while the average accuracy of free throws in the study participants with good active stability of the scapula was 64.46%; while in three-point shooting (3 PT %), the difference in average accuracy between basketball players with good active scapular stability and basketball players with reduced active scapular stability was only 0.04%, 24.27% for participants with good active scapular stability and 24.23% for participants with reduced active stability of scapula Conclusion: The aim of the research has been achieved, as the relationship between the active stability of the scapula and the accuracy of shots in basketball players aged 12 to 15 years has been observed - study participants with reduced scapular active stability have lower two-point, free throw and total shooting accuracy than study participants with good scapular active stability. According to the data obtained in the study, it can be concluded that good active stability of the scapula improves shooting accuracy in 12 to 15 years old basketball players.