Spieķkaula distālā gala artikulāro lūzumu rehabilitācijas rezultātu izvērtējums ilgtermiņā (5-7 gadus) pēc ārstēšanas ar divām atšķirīgām artroskopiski asistētām lūzuma fiksācijas metodēm

Abstract

Pētījuma nosaukums: Spieķkaula distālā gala artikulāro lūzumu rehabilitācijas rezultātu izvērtējums ilgtermiņā (5-7 gadus) pēc ārstēšanas ar divām atšķirīgām artroskopiski asistētām lūzuma fiksācijas metodēm Pētījuma mērķis: Noskaidrot pirmajos 12 pēcoperācijas mēnešos rehabilitācijas procesā iegūto rezultātu (plaukstas locītavas kustību apjoms, plaukstas un pirkstu satvēriena spēka, spējas veikt ikdienas aktivitātes) noturīgumu ilgtermiņā (5 - 7 gadus) pacientiem pēc spieķkaula distālā gala lūzumu ārstēšanas, izmantojot divas atšķirīgas osteosintēzes metodes: ārējās fiksācijas aparātu (ĀFA) vai volārās bloķējošās plāksnes (VBP). Pētījuma dizains: Kvantitatīvs retrospektīvs pētījums. Pētījuma metodes: Pētījumā piedalījās 55 pacienti. Datu ievākšanai tika izmantotas Patient Rater Wrist Evaluation (PRWE) un The Modern Activity Subjective Survey of 2007 (MASS07) subjektīvo datu anketas. Dati tika ievākti vienu, trīs, sešus un 12 mēnešus pēc, un tad 5-7 gadus pēc ķirurģiskās ārstēšanas. Ievāktie anketu rezultāti tika apkopoti Windows Excel programmā un statistiski apstrādāti ar IMB SPSS 29.versiju. Sazināšanās ar dalībniekiem subjektīvo datu iegūšanai notika telefoniski. Pētījuma rezultāti: Ilgtermiņā (5 - 7 gadus) pēc veiktās spieķkaula distālā gala artikulāru lūzumu ķirurģiskās ārstēšanas un rehabilitācijas pētījuma dalībniekiem saglabājās nemainīgi apmierinoši subjektīvi novērtētie rezultāti (plaukstas pamatnes locītavas kustību apjoms, satvēriena spēks, spēja veikt ikdienas aktivitātes u.c.). Subjektīvā vērtējuma papildus uzlabojumus vēlākā laika posmā (5-7 gadus pēc ķirurģiskās ārstēšanas) ĀFA grupā atzīmē 7 dalībnieki (12,7 %), savukārt VBP grupā 10 dalībnieki (18,2 %). Secinājumi: Pacientiem, kuriem agrīni veikta spieķkaula distālā gala artikulāru lūzumu fiksācija ar ārējās fiksācijas aparātu (ĀFA) vai volāro bloķējošo plāksni (VBP), maksimāli precīzā fragmentu novietojumā, un, kuri ir uzsākuši adekvātu agrīnu rehabilitāciju, kas orientēta uz kustību apjoma un plaukstas satvēriena atjaunošanu, ilgtermiņā saglabājas vai pat uzlabojas pirmajos 12 pēcoperācijas mēnešos iegūtie rezultāti – plaukstas locītavas kustību apjoms, plaukstas un pirkstu satvēriena spēks, spēja veikt ikdienas aktivitātes u.c. Ārstēšanas algoritmam, kas sastāv no spieķkaula distālā gala artikulāru lūzumu ķirurģiskas ārstēšanas ar ārējās fiksācijas aparātu (ĀFA) vai volāro bloķējošo plāksni (VBP), kam seko pēcoperācijas periodā pielietota rehabilitācijas programma ir noturīga efektivitāte ilgtermiņā (5-7 gadus pēc ķirurģiskās ārstēšanas).

Atslēgvārdi: spieķkaula distālā gala lūzumi, plaukstas locītavas rehabilitācija, rokas terapija, ārējās fiksācijas aparāts, volārās bloķējošās plāksnes, plaukstas artroskopija.

Title: Long-term (5-7 years) outcome evaluation of rehabilitation after articular distal radius fractures treated with two different arthroscopically assisted fracture fixation techniques Aim of the study: To investigate the effectiveness of rehabilitation after distal radius fractures, treated with two different arthroscopically assisted treatment techniques (Volar locking plates (VLP) and External fixation (EF)), comparing results obtained 12 months after the surgery and following rehabilitation with results obtained long term (5 – 7 years after the primary treatment). Design: Quantitative retrospective study Methods of study: 55 patients were included. Patient Rated Wrist evaluation (PRWE) and the Modernized Activity Subjective Survey of 2007 (MASS07) were used to collect subjective data. The obtained data were collected in Windows Excel program and statistic data were obtained with IBM SPSS 29th version. To obtain subjective data, the participants were contacted by telephone. Results: Long term (5 – 7 years) results after surgical treatment and rehabilitation of articular distal radius fractures, the study participants subjectively maintained consistently satisfactory results (range of motion, grip strength, ability to perform daily activities etc.). Additional improvements in subjective assessment at a later stage were noted by 7 patients (12,7%) in the EF group and 10 participants (18,2%) in the VLP group. Conclusions: Patients who underwent precise fixation of distal radius articular fractures with an external fixator (EF) or volar locking plates (VLP), and who started adequate early rehabilitation focused on restoring range of motion and wrist grip, in the long term maintain or even improve the results obtained in the first 12 post-operative months (wrist range of motion, wrist and digit grip strength, ability to perform daily activities etc.). The treatment algorithm, consisting of surgical treatment of distal radius fractures with an external fixator (EF) or volar locking plates (VLP), followed by a postoperative rehabilitation program, under the guidance of an occupational/hand therapist has long-lasting efficacy and could be recommended for use in other medical institutions. Keywords: distal radius fracture, wrist rehabilitation, hand therapy, external; fixator, volar locking plate, wrist arthroscopy