Proprioceptīvās neiromuskulārās fascilitācijas (PNF) pielietojums gaitas uzlabošanai personām pēc saslimšanas ar insultu: sistemātisks literatūras apskats

Abstract

Aktualitāte: Insults ir galvenais invaliditātes cēlonis visā pasaulē.Vairāk nekā 80% personu pēc saslimšanas ar insultu ir gaitas traucējumi pirmos divus mēnešus un ir pierādīts,ka gaitas spējas nozīmīgi ietekmē veselību ir būtisks funkcionālās neatkarības rādītājs. Pētījumu rezultāti uzrāda,ka PNF ietekmē gaitas parametrus un funkcionālo mobilitāti,salīdzinot ar tradicionālo terapiju pacientiem ar hemiplēģiju. Pētījuma mērķis: Sistemātiski apkopot un analizēt pieejamos pētījumus par proprioceptīvās neiromuskulārās fascilitācijas pielietojumu,kas uzlabo gaitu personām pēc saslimšanas ar insultu. Pētījuma metodes: Pētījumi meklēti tādās datu bāzēs kā PubMed,ScienceDirect,EBSCOhost,ProQuest,GoogleScholar,PEDro,izmatojot atslēgas vārdus“Proprioceptive neuromuscular facilitation”,“stroke”,“cerebrovascular accident”,“gait”,“hemiplegic gait”.Darbā iekļauti randomizēti kontrolēti pētījumi par proprioceptīvās neiromuskulārās fascilitācijas pielietojumu gaitas uzlabošanā personām pēc saslimšanas ar insultu. Tika atlasīti pētījumi, kas publicēti pēdējo 10gadu laikā. Pētījuma rezultāti: Sistēmiskajā literatūras pārskatā tika iekļauti četri pētījumi,kas tika novērtēti kā augstas kvalitātes pēc PEDro skalas.Manali A.B. and Rakesh K.K.2022 pētījumā eksperimentālajai grupai uzlabojās soļu garums,gaitas ātrums un kadence nozīmīgāk kā kontroles grupai(P=.001).Kim C.H. and Kim Y.N.2018 pētījumā 10 meter walk test eksperimentālā grupa uzrādīja uzlabojumus rezultātos salīdzinot ar kontrolgrupu(P<.05),kas liecina par gaitas ātruma uzlabošanos.Khanal D.,et al.,2013 pētījumā līdzsvara un gaitas rezultāti bija nozīmīgāki salīdzinājumā ar kontroles grupu(P<.01).Kumar S.,et al.,2017 pētījumā eksperimentālā grupa Rivermead Mobility Index mērījumā uzrādīja nozīmīgus rezultātus(P=.001),kas liecina par funkcionālās mobilitātes uzlabojumiem pozu maiņas,līdzsvara un gaitas laikā. Secinājumi: Pielietojot proprioceptīvās neiromuskulārās fascilitācijas tehnikas kā ritmisko iniciāciju,lēno un dinamisko reversiju,agonistu reversiju ir efektīvākas gaitas ātruma,soļu garuma un kadences uzlabošanā personām pēc saslimšanas ar insultu salīdzinot ar tādām proprioceptīvās neiromuskulārās fascilitācijas tehnikām kā hold-relax,contract-relax;Ritmiskās iniciācijas,lēnās un dinamiskās reversijas,agonistu reversijas pielietojums 15-30 minūtes,3 reizes nedēļā,4 nedēļas ir efektīvs proprioceptīvās neiromuskulārās fascilitācijas pielietojums gaitas parametru uzlabošanā personām pēc saslimšanas ar insultu;Personām ar insultu saslimšanu subakūtajā posmā(1 līdz 6 mēnešus pēc saslimšanas) un hroniskajā posmā(vairāk kā 6 mēnešus pēc saslimšanas) tika novērota proprioceptīvo neiromuskulāro fascilitāciju tehniku(ritmiskās iniciācijas,lēnās un dinamiskās reversijas,agonistu reversijas tehniku) efektivitāte gaitas ātruma,soļu garuma un kadences uzlabošanās.

Actuality: Stroke is the leading cause of disability worldwide.More than 80% of persons with stroke have gait impairment in the first two months after stroke and it has been shown that walking ability has a significant impact on health and is an important indicator of functional independence. The results of studies show that PNF affects gait parameters and functional mobility compared to conventional therapy in patients with hemiplegia. Aim of the study: To systematically review and analyse available studies on the use of proprioceptive neuromuscular fascillation which improves gait in individuals after stroke. Methods: Studies were searched in PubMed,ScienceDirect,EBSCOhost,ProQuest,GoogleScholar,PEDro using the keywords "Proprioceptive neuromuscular facilitation", "stroke", "cerebrovascular accident", "gait", "hemiplegic gait". The paper includes randomised controlled trials on the use of proprioceptive neuromuscular fascilitation to improve gait in persons after stroke.Studies published in the last 10 years were selected. Study results: The systematic literature review included four studies that were rated as high quality on the PEDro scale. In the study by Manali A.B. and Rakesh K.K.2022, the experimental group improved stride length,gait speed and cadence significantly more than the control group(P=.001). Kim C.H. and Kim Y.N.2018 study 10 meter walk test experimental group showed improvement in performance compared to control group(P<.05),indicating improvement in gait speed.Khanal D.,et al.,2013 study balance and gait performance were significantly better compared to control group(P<.01). In Kumar S.,et al.,2017 study the experimental group showed significant results(P=.001) in Rivermead Mobility Index measurement,showing improvement in functional mobility during postural change,balance and gait. Conclusions: Using proprioceptive neuromuscular fascilitation techniques like rhythmic initiation,slow and dynamic reversal,agonist reversal are more effective in improving gait speed,stride length and cadence in persons after stroke compared to proprioceptive neuromuscular fascilitation techniques like hold-relax,contract-relax; Rhythmic initiation,slow and dynamic reversal,agonist reversal for 15-30 minutes,3 times a week,4 weeks is an effective application of proprioceptive neuromuscular fascilitation in improving gait parameters in persons after stroke; Persons with stroke in the sub-acute stage (1 to 6 months after stroke) and chronic phase (more than 6 months after stroke) showed the effectiveness of proprioceptive neuromuscular fascilitation techniques (rhythmic initiation,slow and dynamic reversal,agonist reversal techniques) in improving gait speed,stride length and cadence.