Plecu joslas funkcionālā stāvokļa novērtējums Rīgas deju studiju mūsdienu deju dejotājiem

Abstract

Nosaukums: Plecu joslas funkcionālā stāvokļa novērtējums Rīgas deju studiju mūsdienu deju dejotājiem Mērķis: Izpētīt plecu joslas funkcionālā stāvokļa rādītājus un to savstarpējo saistību Rīgas deju studiju mūsdienu deju dejotājiem. Dizains: Kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Metodes: Pētījumā piedalījās 27 mūsdienu deju dejotāji, kas atbilda pētījuma iekļaušanas kritērijiem. Dalībniekiem tika lūgts aizpildīt anketu vispārīgās informācijas ievākšanai, kā arī tika veikta dalībnieku novērtēšana, izmantojot lāpstiņas novietojuma klasifikāciju pēc Kiblera metodes, Deivija augšējo ekstremitāšu stabilitātes testu slēgtā kinemātiskajā ķēdē (CKCUEST) un pleca locītavas kustību apjoma noteikšanu izmantojot goniometru. Rezultāti: Vairāk kā pusei pētijuma dalībnieku (55,5%) tika novērota lāpstiņas diskinēze miera stāvoklī un 33,3% dalībnieku saglabājās vai parādījās lāpstiņas diskinēze arī augšējās ekstremitātes kustības laikā. Pētījuma rezultātos mūsdienu deju dejotājiem tika atrastas kustību apjoma novirzes no normas visos kustību virzienos pleca locītavā. Taču aprēķinot vidējo kustību apjomu visiem pētījuma dalībniekiem, kustību apjoms neatbilda normām labās pleca locītavas ārējās rotācijas virzienā (93,6°), un kreisās pleca locītavas iekšējās rotācijas virzienā (68,3°). Augšējās ekstremitātes stabilitātes testa slēgtā kinemātiskajā ķēdē vidējais rezultāts vīriešiem ir 27,19 pieskārieni un sievietēm ir 21,10 pieskārieni. Pētījumā netika novērota statistiski nozīmīga sakarība starp lāpstiņas novietojumu un augšējo ekstremitāšu aktīvās stabilitātes testa rezultātiem, kā arī, netika novērota statistiski nozīmīga sakarība starp kustību apjomu pleca locītavā un augšējo ekstremitāšu stabilitātes testu slēgtā kinemātiskajā ķēdē. Secinājumi: Populācijas vidējie kustību apjoma mērījumi pleca locītavā atbilst normai abdukcijas, fleksijas un ekstenzijas virzienos, taču ir palielināts ārējās rotācijas virzienā savukārt samazināts iekšējās rotācijas virzienā. Vairāk kā pusei dalībnieku ir izmainīts lāpstiņas novietojums, jeb lāpstiņas diskinēze. Nav pierādīta sakarība starp kustību apjomu pleca locītavā un augšējo ekstremitāšu aktīvo stabilitāti, kā arī starp lāpstiņas novietojumu un augšējo ekstremitāšu aktīvo stabilitāti mūsdienu deju dejotājiem.

Title: Evaluation of the shoulder girdle functionality for contemporary dancers of Riga dance studios. Objective: Study the indicators of the functionality of the shoulder girdle and their interrelationships for modern dance dancers of the Riga Dance Studio. Design: Quantitative cross-sectional study. Methods: 27 contemporary dancers who met the study's inclusion criteria participated in the study. Participants were asked to fill out a questionnaire to collect general information, and participants were assessed using Kibler's scapular dyskinesis classification, Closed Kinetic Chain Upper Extremity Stability Test CKCUEST), and determination of shoulder joint range of motion using a goniometer. Results: More than half of the study participants (55.5%) had scapular dyskinesis at rest, and 33.3% of participants maintained or developed scapular dyskinesis during upper extremity movement. In the results of the study, deviations in the range of motion from the norm in all directions of movement in the shoulder joint were found in modern dance dancers. However, when calculating the average range of motion for all study participants, the range of motion did not meet the norms in the direction of shoulder external rotation (93.6°) for right shoulder, and in the direction of shoulder internal rotation (68.3°) for the left shoulder. The average score for the closed kinetic chain upper extremity stability test is 27.19 taps for men and 21.10 taps for women. In the study, no statistically significant relationship was observed between the position of the scapula and the results of the upper extremity stability test, and also, no statistically significant relationship was observed between the range of motion in the shoulder joint and the upper extremity stability test. Conclusion: Population average range of motion measurements in the shoulder joint correspond to the norm in the directions of abduction, flexion and extension, but are increased in the direction of external rotation and decreased in the direction of internal rotation. More than half of the participants have dyskinesis of the scapula. There is no proven relationship between the range of motion in the shoulder joint and the active stability of the upper limbs, as well as between the position of the scapula and the active stability of the upper limbs in contemporary dancers.