Orientieristu iesildīšanās paradumi pirms intensīvas fiziskas slodzes

Abstract

Darba nosaukums: Orientieristu iesildīšanās paradumi pirms intensīvas fiziskas slodzes

Aktualitāte - orientēšanās laikā sportistiem jāveic distance pa dažādām virsmām un segumiem, tāpēc ķermenim jāspēj pielāgoties videi, lai netiktu gūtas traumas. Biežākās traumas orientieristiem ir apakšējās ekstremitātēs, īpaši ap potītes locītavām. Lai ķermenis spētu pielāgoties videi un veicamajai slodzei, nepieciešams veikt iesildīšanos, jo tās laikā tiek veikta dozēta aeroba slodze un citi vingrojumi, paaugstinot ķermeņa un muskulatūras temperatūru, apasiņošanu, mīksto audu elasticitāti un metabolismu. Iesildīšanās samazina traumu gūšanas risku par aptuveni 36%.

Pētnieciskā darba mērķis - noskaidrot, kādi ir orientieristu iesildīšanās paradumi pirms sacensībām un paaugstinātas intensitātes orientēšanās treniņiem.

Metodes - darbā tika izmantota autora veidota elektroniskā aptaujas anketa, kas balstīta uz pieejamās literatūras izpēti, kurā tika iekļauti jautājumi par orientieristu iesildīšanās paradumiem. Datu analīzei tika izmantota IBM SPSS programmatūras 29. versija. Kā statistiskā nozīmīguma līmenis, tika pieņemta vērtība p=0,05. Tika pielietotas aprakstošās un slēdzienstatistikas metodes (“chi-square” tests, Manna-Vitnija tests u.c.).

Rezultāti – pētījumā piedalījās 86 dalībnieki (40 vīrieši un 46 sievietes), vidējais vecums 35 ± 14,7 gadi. Iesildīšanos no 11 līdz 30 minūtēm veica 60,5% no pētījuma dalībniekiem. Katru reizi pirms sacensībām un sacensību seriāliem iesildās 68,6% no pētījuma dalībniekiem. Visas rekomendētās iesildīšanās daļas veica tikai 38,37% no dalībniekiem. Orientieristu zināšanas par iesildīšanos ir nepietiekamas – 54,7% atzīmēja, ka ir pārliecināti par to, kāda ir korekta iesildīšanās un 48,8% ir pārliecināti, ka zina atšķirību starp statisku un dinamisku muskulatūras stiepšanu. Jaunāki pētījuma dalībnieki statistiski nozīmīgi biežāk atzīmēja, ka ir pārliecināti par zināšanām, kāda ir korekta iesildīšanās un, kāda ir starpība starp statisku un dinamisku muskuļu stiepšanu. Jaunāki pētījuma dalībnieki arī iesildīšanos veica statistiski nozīmīgi ilgāk.

Secinājumi – lielākā daļa pētījuma dalībnieku veic iesildīšanos, tās laikā pielietojot atbilstošus iesildīšanās paņēmienus un korektā intensitātē, bet tikai aptuveni puse no dalībniekiem iesildīšanos veic pietiekami ilgi. Nepilnības, iespējams, saistītas ar nepietiekamām zināšanām.

Title: Warm-up Habits Among Orienteers Before Intense Physical Activity

Relevance – during orienteering, participants need to run over different surfaces and terrains, so their bodies need to adapt to the surface to avoid getting injured. Most common injuries in orienteers are in the lower extremities, especially around the ankle joints. To help the body adapt to different surfaces and to the physical activity, warm-up is needed - it involves aerobic and other exercises that increase body and muscle temperature, metabolism, blood circulation and soft tissue elasticity. Warm-up before intense physical activity can reduce injury risk by approximately 36%.

Research objective – to determine the warm-up habits among orienteers before competitions and high-intensity orienteering training.

Methods – an electronic survey questionnaire that was developed by the author, based on already available literature, was used. The questionnaire included questions about the warm-up habits of orienteers. IBM SPSS software version 29 was used for data analysis. A significance level of p=0.05 was assumed. Descriptive (mean, standard deviation) and inferential statistical methods (chi-square test, Mann-Whitney test etc.) were used.

Results – this study included 86 participants (40 males and 46 females) with a mean age of 35 ± 14,7 years. 60,5% of the study participants performed a warm-up lasting from 11 to 30 minutes. 68,8% of the participants used warm-up every time (before competitions and competition series races). All 4 parts of an optimal warm-up are performed by only 38,37% of participants. Participant knowledge about warm-up is inadequate – 54,7% answered that they are confident in their knowledge about the correct warm-up and 48,8% are confident that they know the difference between static and dynamic stretching. Younger participants statistically significantly more often indicated that they are confident in their knowledge of correct warm-up and the difference between static and dynamic stretching. Younger participants also performed warm-up exercises significantly longer.

Conclusions – most participants perform warm-up using appropriate techniques and correct intensity, bet only about half of the participants perform warm-up for a sufficient amount of time. The insufficient warm-up may be related to inadequate knowledge about warm-up.