Fizisko aktivitāšu paradumu saistība ar personas izjustajiem funkcionēšanas traucējumiem senioriem ar diagnosticētu gūžas vai ceļa locītavas osteoartrītu

Abstract

Nosaukums: Fizisko aktivitāšu paradumu saistība ar personas izjustajiem funkcionēšanas traucējumiem senioriem ar diagnosticētu gūžas vai ceļa locītavas osteoartrītu Mērķis: Izpētīt saistību starp fizisko aktivitāšu paradumiem un izjustajiem funkcionēšanas traucējumiem senioriem ar diagnosticētu gūžas vai ceļa locītavas osteoartrītu. Dizains: Kvantitatīvs šķērsgriezuma pētījums. Metodes: Pētījumā piedalījās 31 seniors ar diagnosticētu gūžas vai ceļa locītavas osteoartrītu, kas atbilda dalībnieku iekļaušanas kritērijiem. Dalībniekiem tika lūgts aizpildīt anketu, kas saturēja jautājumus par pacienta demogrāfiskajiem datiem (vecums, dzimums), “Starptautisko aptauju par fizisko aktivitāti – īso versiju” un “Gūžu locītavu darbības traucējumu un osteoartrīta vērtējuma skalu” (HOOS- Hip dysfunction and Osteoarthritis Outcome Score) vai “KOOS” aptauja par ceļa locītavu problēmām (Knee Injury and Osteoarthritis Outcome Score). Rezultāti: Starp HOOS un KOOS anketu sadaļu “Dzīves kvalitāte” un MET (iešana ar kājām) pastāv vidēja, pozitīva, statistiski nozīmīga korelācija (Spīrmena korelācijas analīze, Rs= 0,663, p<0,001). Pacientu grupās, kuri veica ļoti grūtas fiziskas aktivitātes un kuri neveica ļoti grūtas fiziskas aktivitātes, HOOS un KOOS anketu sadaļu “Funkcijas, sporta un izklaides aktivitātes” rezultātu sadalījums atšķiras statistiski nozīmīgi (Manna-Vitneja U tests, z = 2,289 p = 0,022). Pacientu grupā, kuri veica ļoti grūtas fiziskas aktivitātes, mediānas vērtība (Me = 56,25) ir statistiski nozīmīgi augstāka nekā pacientu grupā, kuri neveica ļoti grūtas fiziskas aktivitātes (Me = 28,13). Pacientu grupās, kuri veica ļoti grūtas fiziskas aktivitātes un kuri neveica ļoti grūtas fiziskas aktivitātes, HOOS un KOOS anketu sadaļu “Dzīves kvalitāte” rezultātu sadalījums atšķiras statistiski nozīmīgi (Manna-Vitneja U tests, z = 2,715, p = 0,007). Pacientu grupā, kuri veica ļoti grūtas fiziskas aktivitātes, mediānas vērtība (Me = 68,75) ir statistiski nozīmīgi augstāka nekā pacientu grupā, kuri neveica ļoti grūtas fiziskas aktivitātes (Me = 25). Secinājumi: Lielākā daļa no senioriem ar diagnosticētu gūžas vai ceļa locītavas osteoartrītu ikdienā neveic ļoti grūtas fiziskās aktivitātes, taču tie, kas tās veica, izjuta mazākus funkcionēšanas ierobežojumus un atzīmēja labākus dzīves kvalitātes rādītājus. Senioriem ar diagnosticētu gūžas vai ceļa locītavas osteoartrītu iešanas aktivitātes korelē ar labākiem dzīves kvalitātes rādītājiem. Ir nepieciešami tālāki pētījumi, izmantojot objektīvus novērtēšanas instrumentus un lielāku izlasi, lai iegūtu precīzāku informāciju par fizisko aktivitāšu paradumu saistību ar funkcionēšanas ierobežojumiem senioriem ar diagnosticētu gūžas vai ceļa locītavas osteoartrītu.

Title: The relationship between physical activity habits and perceived functional impairment in seniors with diagnosed hip or knee osteoarthritis. Objective: To investigate the relationship between physical activity habits and perceived functional impairment in seniors with diagnosed hip or knee osteoarthritis. Design: Quantitative cross-sectional study Methods: Thirty-one seniors with diagnosed hip or knee osteoarthritis who met the inclusion criteria participated in the study. Participants were asked to fill out a questionnaire containing questions about patient demographics (age, gender), the "International Physical Activity Survey - Short Version" and the "Hip Dysfunction and Osteoarthritis Outcome Score" (HOOS) or “Knee Injury and Osteoarthritis Outcome Score” (KOOS). Results: There is a medium, positive, statistically significant correlation (Spearman correlation analysis, Rs= 0.663, p<0.001) between the ‘Quality of Life’ section of the HOOS and KOOS questionnaires and MET (walking activity). In the groups of patients who did vigorous physical activities and those who did not do vigorous physical activities, the distribution of the results of the ‘Functions, sports and leisure activities’ sections of the HOOS and KOOS questionnaires differed statistically significantly (Mann-Whitney U test, z = 2.289, p = 0.022). The median value of the group of patients who performed vigorous physical activity (Me = 56.25) is statistically significantly higher than that of the group of patients who did not (Me = 28.13). In the groups of patients who performed vigorous physical activities and those who did not perform vigorous physical activities, the distribution of the results of the "Quality of life" sections of the HOOS and KOOS questionnaires differed statistically significantly (Mann-Whitney U test, z = 2.715, p = 0.007). In the group of patients who performed vigorous physical activities, the median value (Me = 68.75) is statistically significantly higher than in the group of patients who did not perform vigorous physical activities (Me = 25). Conclusion: Most seniors diagnosed with osteoarthritis of the hip or knee did not engage in vigorous physical activity daily, but those who did, experienced less functional impairments and reported better quality of life scores. In seniors diagnosed with osteoarthritis of the hip or knee, walking activities correlate with better quality of life scores. Further studies using objective assessment tools and a larger sample are needed to obtain more precise information on the association of physical activity habits with functional limitations in seniors with diagnosed osteoarthritis of the hip or knee.