Klīniskā vājuma skalas rezultātu saistība ar funkcionālo spēju rādītājiem pacientiem pēc koronāro artēriju šuntēšanas un sirds vārstuļu protezēšanas stacionārā etapā

Abstract

Darba nosaukums: Klīniskā vājuma skalas rezultātu saistība ar funkcionālo spēju rādītājiem pacientiem pēc koronāro artēriju šuntēšanas un sirds vārstuļu protezēšanas stacionārā etapā. Aktualitāte: Vājums ir gados vecākiem cilvēkiem raksturīgs bioloģisks sindroms, kas atspoguļo stāvokli ar samazinātu fizioloģisko rezervi un vārīgumu pret stresa faktoriem. Stresa faktori ir akūtas vai hroniskas slimības, kā arī ķirurģiskas operācijas. Mūsdienās vājums ir viena no prioritārajām tēmām kardioloģijā pacientu novecošanās dēļ. Vājuma novērtēšana sniedz vērtīgu prognostisku informāciju un palīdz noteikt optimālus aprūpes veidus pacientiem. Klīniskā vājuma skala (Clinical Frailty Scale) ir viegli lietojams, uz spriedumiem balstīts instruments, kas ir praktisks noslogotos klīniskajos apstākļos. Pētījuma mērķis: Izpētīt Klīniskā vājuma skalas (Clinical Frailty Scale) rezultātu saistību ar funkcionālo spēju rādītājiem pacientiem pēc koronāro artēriju šuntēšanas un sirds vārstuļu protezēšanas stacionārā etapā. Pētnieciskais jautājums: Vai Klīniskā vājuma skalas (Clinical Frailty Scale) rezultātiem ir saistība ar funkcionālo spēju rādītājiem pacientiem pēc koronāro artēriju šuntēšanas un sirds vārstuļu protezēšanas stacionārā etapā? Pētījuma metodes: Kvantitatīvs neeksperimentāls kohortas dizains. Pētījuma piedalījās 23 pētījuma dalībnieku (16 vīriešu un 7 sieviešu) vecumā no 66 līdz 86 gadiem, kuriem bija paredzēta plānveida sirds operācija – koronāro artēriju šuntēšana vai sirds vārstuļu protezēšana. Vienu dienu pirms operācijas pētījuma dalībnieki tika novērtēti ar Klīniskā vājuma skalu, kā arī tika novērtētas pētījuma dalībnieku funkcionālās spējas: iešanas ātrums, muskuļu spēks un plaušu funkcija. Sestajā dienā pēc operācijas pētījuma dalībniekiem tika atkārtoti novērtētas funkcionālās spējas. Rezultāti: Pēc Vilkoksona testa rezultātiem tika konstatētas statistiski maksimāli nozīmīgas atšķirības starp plaušu funkcijas un iešanas ātruma rādītājiem pirms un pēc operācijas (p < 0.001). Pēc Spīrmena rangu korelācijas tika secināts, ka pastāv negatīva saistība starp Klīniskā vājuma skalas rezultātiem un funkcionālo spēju rādītājiem, plaušu funkciju (-0.48), iešanas ātrumu (-0.55), tvēriena spēku labajā (-0.57) un kreisajā rokā (-0.72), pēc operācijas. Secinājumi: Pacientiem pēc koronāro artēriju šuntēšanas un sirds vārstuļu protezēšanas stacionārā etapā novēro plaušu funkcijas un staigāšanas ātruma samazināšanos. Klīniskā vājuma skalas rezultātiem ir saistība ar funkcionālo spēju rādītājiem pacientiem pēc koronāro artēriju šuntēšanas un sirds vārstuļu protezēšanas stacionārā etapā – jo lielāks ir pacienta vērtējums pēc Klīniskā vājuma skalas, jo zemāki ir funkcionālo spēju rādītāji pēc operācijas.

Title: Correlation of Clinical Frailty Scale Results with Functional Abilities Metrics in Patients after Coronary Artery Bypass Grafting and Heart Valve Replacement at the Inpatient Stage. Background: Frailty is a biological syndrome characteristic of the elderly, reflecting a state of reduced physiological reserve and vulnerability to stressors. Stress factors are acute or chronic diseases, as well as surgical operations. Today, frailty is one of the priority topics in cardiology due to the aging of patients. Assessment of frailty provides valuable prognostic information and helps to determine optimal care for patients. The Clinical Frailty Scale is an easy-to-use, judgment-based instrument that is practical in busy clinical settings. Objective: To explore the correlation of the Clinical Frailty Scale results with the functional abilities metrics in patients after coronary artery bypass grafting and heart valve replacement at the inpatient stage. Research question: Are the results of the Clinical Frailty Scale related to the functional abilities metrics of patients after coronary artery bypass grafting and heart valve replacement at the inpatient stage? Methods: A quantitative non-experimental cohort design. 23 research participants (16 men and 7 women) aged 66 to 86, who were scheduled for planned heart surgery – coronary artery bypass grafting and heart valve replacement – took part in the study. One day before surgery, the study participants were assessed with the Clinical Frailty Scale, and the study participants' functional abilities metrics were also assessed: walking speed, muscle strength and lung function. On the sixth day after surgery, functional abilities were repeatedly assessed. Results: According to the Wilcoxon test results, there were found statistically maximally significant differences between the lung function and walking speed metrics before and after surgery (p < 0.001). According to Spearman's rank correlation, it was concluded that there is a negative relationship between the Clinical Frailty Scale results and functional abilities metrics – lung function (-0.48), walking speed (-0.55), grip strength in the right (-0.57) and left hand (-0.72) – after surgery. Conclusions: There is a decrease in lung function and walking speed metrics in patients after coronary artery bypass grafting and heart valve replacement at the inpatient stage. The Clinical Frailty Scale results are related to the functional abilities metrics after heart surgery – the higher patient score according to the Clinical Frailty Scale, the lower the functional abilities metrics after coronary artery bypass grafting and heart valve replacement.