Fizisko aktivitāšu saistība ar pirmsdzemdību depresiju grūtniecēm

Abstract

Bakalaura darba nosaukums: Fizisko aktivitāšu saistība ar pirmsdzemdību depresiju grūtniecēm. Bakalaura darba autors: Undīne Skujiņa, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes profesionālās bakalaura studiju programmas “Fizioterapija” studente. Pētījuma mērķis: Izvērtēt fizisko aktivitāšu saistību ar pirmsdzemdību depresiju grūtniecēm. Pētījuma aktualitāte: Grūtniecības laikā sievietes piedzīvo plaša spektra izmaiņas savā ķermenī un dzīvē, kas var radīt ietekmi uz viņu mentālo veselību. Šis periods var būt stresa un trauksmes pilns. Fiziskajām aktivitātēm grūtniecības laikā ir vairāki ieguvumi, galvenokārt pašai mātei. Regulāri veiktas fiziskās aktivitātes ne tikai ietekmē fizisko veselību un ķermeni, bet arī psiholoģiskos aspektus. Adekvātas fiziskās aktivitātes, vingrošana attiecībā pret konkrētās grūtnieces veselības stāvokli nerada negatīvu ietekmi uz grūtniecību, un sievietes šajā periodā būtu jāmotivē uzsāk vai turpināt vingrošanu, iesaistīties ikdienas gaitās. Pētījuma dizains: kvantitatīvs šķērsgriezuma aprakstošs pētījums. Pētījuma metodes: Pētījums tika veikts laika posmā no 2023.gada 23.februāra līdz 30. martam. Tika pielietota aptaujas anketa, kas sastāvēja no “Grūtnieču zināšanas un attieksme pret gripas vakcināciju” A bloka, “Anketa par grūtnieču fizisko aktivitāti” un Edinburgas pēcdzemdību depresijas aptauja. Kopumā anketēšanā piedalījās 42 sievietes. Dati tika apstrādāti un analizēti izmantojot Microsoft Office Excel un IBM SPSS 29.0.0.0. datorprogrammas. Rezultāti: Pētījumā piedalījās 42 grūtnieces vecumā no 18 līdz 41 gada vecumam, no 9. līdz 40.gestācijas nedēļai. Trīs sievietes jeb 7.14% dalībnieču bija pirmajā trimestrī, 27 jeb 64.29% otrajā, savukārt 12 jeb 28.57% trešajā trimestrī, kas būtiski atšķiras no normālsadalījuma. Trīsdesmit četras jeb 80.95% sieviešu noliedza augsta riska grūtniecību, savukārt 8 jeb 19.05% atbildēja, ka viņām ir augsta riska grūtniecība. Kopā pa otro un trešo trimestri starp 39 grūtniecēm, 16 jeb 41.03% dalībnieču ir pirmsdzemdību depresijas risks un 23 jeb 58.97% riska nav. Iegūtie dati norāda uz palielinātu pirmsdzemdību depresijas risku otrajā trimestrī. Tā kā pētījuma dalībnieču skaits ir neliels, tad statistiski nozīmīgas saistības starp trimestri un pirmsdzemdību depresijas risku nav. Secinājumi: Salīdzinot sniegtās atbildes starp trimestriem un fizisko aktivitāšu veikšanas daudzumu, būtiskas atšķirības netika konstatētas. Grūtnieces otrajā trimestrī uzrādīja augstāku fizisko aktivitāšu līmeni, kā trešajā trimestrī. Statistiski nozīmīgas saistības starp fizisko aktivitāšu veikšanu un pirmsdzemdību depresijas risku šajā pētījumā netika konstatētas.

Title of the Bachelor`s thesis: Association between physical activity and prenatal depression in pregnant women. Author: Undīne Skujiņa, a student of professional Bachelor`s programme “Physiotherapy” of the Faculty of Rehabilitation of Rīga Stradiņš university. Aim of the study: To evaluate association between physical activity and prenatal depression in pregnant women. Topicality: During pregnancy, women experience a wide range of changes in their bodies and lives that can have an impact on their mental health. This period can be full of stress and anxiety. Physical activity during pregnancy has several benefits, mainly for the mother herself. Regular physical activities not only affect physical health and the body, but also psychological aspects. Adequate physical activity, exercising in relation to the health status of the pregnant woman does not have a negative effect on pregnancy, and women during this period should be encouraged to start or continue exercise, to get involved in daily activities. Design of the study: a quantitative cross-sectional descriptive study. Methods: The study was conducted from February 23rd until March 30th, 2023. A questionnaire containing Section A from “Seasonal influenza vaccination in pregnant women: knowledge, attitudes and behaviours in Italy”, “Pregnancy Physical Activity Questionnaire” and “Edinburgh Postnatal Depression Scale”. Overall, 42 women participated in the study. The data was processed and analysed using Microsoft Office Excel and IBM SPSS 29.0.0.0. Results: 42 pregnant women between the ages of 18 and 41, form the 9th to the 40th gestation week participated in the study. Three women or 7.14% of the participants were in the first trimester, 27 or 64.29% were in the second, while 12 or 28.57% were in the third trimester, which significantly differs from the normal distribution. Thirty-four or 80.95% of the women denied having high-risk pregnancy, while 8 or 19.05% answered that they have a high-risk pregnancy. Between the 2nd and 3rd trimesters, among 39 pregnant women, 16 or 41.03% of the participants are at risk of prenatal depression and 23 or 58.97% are not at risk. The data obtained indicates an increased risk of prenatal depression in the 2nd trimester. As the number of participants in this study is small, there is no statistically significant relationship between the trimester and the risk of prenatal depression. Conclusion: Comparing responses, no significant differences were found between pregnancy trimester and the amount of physical activity. Pregnant women showed a higher level of physical activity in the second trimester than in the third. No statistically significant associations were found between physical activity and the risk of prenatal depression.