Ģimenes tipi un diskursi latviešu spēlfilmās no Zvejnieka dēla (1939) līdz mūsdienām.

Abstract

Ģimene uzskatāma kā viena no senākajām pastāvošajām institūcijām, kuras vēsture nesaraujami saistāma ar cilvēka evolūciju. Tās formēšanās ļāvusi veidoties civilizācijām un tautām, tās uzbūves un problēmu atklāšana un izpratne uzskatāma par valstu attīstības un pastāvēšanas priekšnosacījumu un dzinējspēku. Kino, būdams gan mākslas, gan mediju veids savas tapšanas īpatnību dēļ ir vērā ņemams realitāti modelējošs dokuments, kas ar savas ietekmes spēju ne tikai parāda režisora un mākslinieku saskatīto problēmu un tās sekas, bet ar tēlainās izteiksmes līdzekļiem arī rada izpratni par nācijai piemītošajām normām. Spēlfilma sevī ietver arī attēlotā laikmeta naratīvus, kā arī diskursus, kuri dažādu faktoru dēļ pēc režisora domām ietekmē ģimenes izpratni sabiedrībā. Bakalaura darba Ģimenes tipi un diskursi latviešu spēlfilmās no Zvejnieka dēla (1939) līdz mūsdienām mērķis noskaidrot latviešu spēlfilmu atainotos ģimeņu tipus un diskursus attiecībā pret atainoto laikmetu. Pētījumā aplūkoti gan visvairāk izmantotie ģimeņu modeļi, gan ģimenes uzbūvi un savstarpējās attiecības veidojošie diskursi, gan ārējo faktoru iespējamā ietekme šādu diskursu lomai laikmetu atainojumā. Bakalaurs strukturēts trīs daļās. Teorētiskajā aprakstā aplūkoti jautājumi par mākslu un tās saistību ar realitāti un propagandu, kino kā mākslu un audiovizuālu mediju, konstatētiem un definētiem vēsturiskiem ģimenes modeļiem, kuri pētījumā izmantoti kā rāmis ģimenes tipu konstatēšanai filmās. Otrā daļa atsevišķi no praktiskās darbības rezultātu apraksta izdalīta darba gaitas un ar to saistīto teoriju un metožu norādīšana un skaidrošana. Šeit atrodams ieskats hermeneitikas un kontentanalīzes metožu skaidrojumā, kā arī dots neliels pārskats Mišela Fuko diskursa teorijas tēzēs. Šajā daļā tiek doti arī izpētes objekta, respektīvi, spēlfilmas un priekšmeta - ģimenes kā zīmes un tēlu sistēmas – vispārēji raksturojumi. Trešā daļa veltīta praktiskā darba rezultātu aprakstam un definēšanai. Tiek noskaidroti laikmeti, kādus izmanto filmu veidotāji savu uzskatu un redzējuma paušanai par ģimeni, ģimeņu tipi un to īpatsvars katrā atainotajā laikmetā, kā arī diskursi un faktori, kas raksturo ģimenes tipus katrā laikmetā. Rezultātā atklāts, ka ģimeni ietekmē ne vien tās sastāvs, bet arī katra indivīda uzskati un rakstura iezīmes, kā arī ārējo faktoru un iekšējo attiecību sadursmju veidotie diskursi, piemēram vara, seksualitāte, aprēķins un atkarības. Darbam pievienoti arī pielikumi, kuros apkopoti, gan teorētiķu uzskaitītie ģimeņu modeļi, kas konstatējami mūsdienu sabiedrībā, pētījuma gaitas pārskata tabula ar izmantoto metodi vai teoriju un iegūstamo rezultātu, kā arī filmu sadalījuma pārskati.

The family is considered to be one of the oldest existing institutions whose history is inextricably linked to human evolution. Its formation has enabled civilizations and peoples to develop, its construction and understanding are seen as a prerequisite for the development and existence of countries and as an engine. Cinema, as both arts and media, is, due to the nature of its creation, a remarkable reality-modeling document that, with its own power, not only shows the problems faced by the director and artists and its consequences, but also creates an understanding of the norms inherent in the nation by its means of sartorial expression. The feature film also includes narcissistic narratives of the depicted era, as well as discourse that, due to various factors, influence family awareness in society. Bachelor's Types and discourse of families portrayed in Latvian movies from Fisherman’s Son (1939) to modern times is to find out the family types and discourses depicted in Latvian feature films in relation to the depicted era. The study looks at both the most used family models and family-building and interpersonal discourse and the potential impact of external factors on the role of such discourse in representing the ages. Bachelor is structured in three parts. The theoretical description deals with art and its relationship with reality and propaganda, cinema as art and audiovisual media, historical family models identified and defined in the study used as a frame for identifying family types in films. The second part, separate from the description of the results of the practice, the identification and interpretation of the course of the work and the related theories and methods. Here is an insight into the interpretation of the methods of phenomenology, hermenitics and concessional analysis, as well as a small overview of Michel Fuko's theory of discourse. This part also gives general characteristics of the subject, namely the feature film and the subject's family as a sign and image system. The third part is devoted to the description and definition of the results of the practical work. The ages used by filmmakers to express their views and vision about family, family types, and their share in each represented era, and discourse and factors that describe family types in each era are identified. The work is accompanied by attachments that summarize both the family models listed by theorists, identified in today's society, an overview table of the course of the study with the method or theory used and the results to be obtained, as well as the film distribution reports.