Konstantīna Koka fotoalbumu izpēte (1930. - 1940. gadu mija).

Abstract

Fotoalbumi kā mediji ir nozīmīgi izpētes objekti, jo tie sniedz plašu vizuālu avotu kopumu par 19. un 20. gs., tomēr to izpēte līdz šim notikusi neliela. Bakalaura darbā “Konstantīna Koka fotoalbumu izpēte (1930. - 1940. gadu mija)” tika veikta gadījuma analīze, izpētot sešus Konstantīna Koka fotoalbumus, kas veidoti 1930. – 1940. gadu mijā. Galvenais mērķis bija, balstoties uz teorētiskajā atziņām, izpētīt šos albumus, aktualizējot fotoalbumu kā personīgu komunikācijas līdzekli. 20. gs. pirmajā pusē fotoalbumus sāka veidot līdzīgus dienasgrāmatas formātam. Indivīdi albumos izkārtoja fotogrāfijas, kuras reprezentēja viņu redzējumu par piedzīvoto, tam klāt pievienojot rakstiskas piezīmes. Tādējādi šī laika personīgos fotoalbumus var uzskatīt par autobiogrāfiskiem avotiem - autoru pašu radītiem savas dzīves apskatiem noteiktā laika periodā. Tādēļ kā pētījuma jautājums tika izvirzīts: Kā Konstantīna Koka fotoalbumi atspoguļo autobiogrāfisku naratīvu? Darba teorētiskais pamatojums veidots, aplūkojot citu autoru publikācijas, kuros pētīti fotoalbumi, kas veidoti 20. gs. pirmajā pusē, fotoalbums izpētīts kā autobiogrāfisks avots un fotoalbumi skatīti materiālās kultūras studiju kontekstā. Konstantīna Koka albumu izpētei tika izmantota gan kvalitatīvā, gan kvantitatīvā pētniecības pieeja. Albumiem primāri tika veikta kvalitatīvā vizuālā satura analīze, taču tajā esošajām fotogrāfijām kvantitatīvā satura analīze, lai iegūtu vispārīgāku informāciju par tendencēm, kas novērojamas K. Koka fotoalbumos. Kā papildus metode, tika izmantota dokumentu analīze, kurā tika aplūkoti dažādi materiāli, kas palīdzēja skaidrot satura analīzēs iegūtos datus. Rezultāti liecina, ka Konstantīna Koka fotoalbumiem atbilst raksturīgais 20. gs. pirmās puses veidotiem albumiem – lielāki albuma izmēri, dizains bez īpašiem, grezniem rotājumiem, kā arī tajos nav noteiktu vietu attēlu izmēram un skaitam. Konstantīns Koks pats ir izvēlējies cik attēlus izvietot vienā lappusē, kādā veidā to darīt - pielīmējot vai ievietojot starp stūrīšiem, kā arī kā tos izkārtot – tematiski vai veidojot noteiktu secību. Tādējādi autors pats izveidojis savu personīgo stāstu. Konstantīna Koka fotoalbumi ir kā vizuālas dienasgrāmatas, kurās dokumentēs viņa piedzīvotais noteiktā laika periodā – 1930. – 1940. gadu mijā, kas atspoguļo autobiogrāfisku naratīvu.

Photo albums as media are important objects of research, as they provide a wide set of visual sources about the 19th and 20th centuries, however, their research has been little so far. In the bachelor's thesis “A study of the photo albums produced by Konstantins Koks (years 1930s - 1940s)”, a case analysis was carried out by studying six photo albums of Konstantin Koks, created at the turn of 1930s - 1940s. The main goal was to study these albums based on the theoretical findings, stressing the photo album as a personal means of communication. At the start of the 20th century, photo albums began to be created similar to the format of a diary. Individuals arranged photos in albums that represented their vision of the life experience. Written notes where usually added to the photos. Thus, personal photo albums of this time can be considered as autobiographical sources - authors' own reviews of their lives in a certain period of time. Therefore, the research question was raised: How do Konstantin Kok's photo albums reflect an autobiographical narrative? The theoretical basis of the work was created by examining the researches of other authors, who had studied photo albums made in the first part of the 20th century the photo album is considered as an autobiographical source and they are viewed in the context of material culture studies. Both qualitative and quantitative research approaches were used to study Konstantin Kok's albums. Primarily, qualitative visual content analysis was performed for the albums, but quantitative content analysis was performed for the photographs, in order to obtain more general information about the trends observed in K. Kok's photo albums. As an additional method, document analysis was used, which looked at various materials that helped to explain the data obtained in the content analyses. The results show that Konstantin Kok's photo albums correspond to the typical ones of the early 20th century – larger album sizes, design without special, luxurious decorations, and they do not have specific places for the size and number of images. Konstantin Koks himself has chosen how many pictures to place on one page, how to do it - by pasting or inserting between the corners, as well as how to arrange them - thematically or forming a certain sequence. This approach allowed the author to create his own personal story. Konstantin Kok's photo albums are like visual diaries documenting his experiences in a certain period of time - the turn of the 1930s and 1940s, which reflect an autobiographical narrative.